Likumdevēja lēmums var kaitēt visneaizsargātākajiem bērniem

Tiesībsargs atkārtoti aicina Saeimas deputātus neatbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izvirzīto priekšlikumu likumprojektam Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (Nr. 640/Lp12, priekšlikums Nr.2) un šo ceturtdien 2.lasījumā balsot “pret”. Ar virzītajiem grozījumiem tiktu legalizēta bērnu ar īpašām vajadzībām ievietošana institūcijās viņu veselības stāvokļa dēļ, kas savukārt ir pretrunā bērna vislabākajām interesēm, kas nostiprinātas ANO Bērnu tiesību konvencijā un Bērnu tiesību aizsardzības likumā.

Tā vietā tiesībsargs mudina deputātus atbalstīt deputātes Ingas Bites piedāvāto alternatīvu, kas diemžēl Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā atbalstu neguva. Proti, I. Bite likumprojektam Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (Nr. 640/Lp12) bija iesniegusi priekšlikumu papildināt 27. panta trešo daļu ar jaunu teikumu redakcijā[1] un noteikt divu gadu periodu normas ieviešanai, kurš stātos spēkā 2019. gada 1. janvārī.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas piedāvātā redakcija[2] no vienas puses nosaka, ka bērnu līdz triju gadu vecumam neievieto bērnu aprūpes iestādēs jeb bērnu namos, taču no otras puses – tā attaisno izņēmuma gadījumus, kurus var izmantot negodprātīgai rīcībai. Piedāvātā redakcija nav fokusēta uz bērna vajadzībām, bet vēl vairāk nostiprina prettiesisko situāciju, ka bērni ar īpašām vajadzībām tiek nošķirti institūcijās. Pretēji šim tiesībsargs uzskata, ka I. Bites priekšlikums ir bērna interesēm atbilstošs risinājums, kas liktu valstij un pašvaldībām darīt visu iespējamo, lai veicinātu aizbildņu un audžuģimeņu kustību, tostarp radītu normatīvo bāzi un rastu finansējumu specializēto audžuģimeņu izveidei un atbalstam.

Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo tiesisko regulējumu, kas attiecas uz visiem bez vecāku gādības palikušiem bērniem no dzimšanas brīža līdz 18 gadu vecumam ārpusģimenes aprūpi bērnu aprūpes iestādēs jeb bērnu namos nodrošina gadījumos, kad aprūpe pie aizbildņa vai audžuģimenēs nav atbilstoša konkrētajam bērnam. Tādējādi bērnu namos būtu jābūt tikai tiem bērniem, kuriem aprūpe bērnu namā ir vispiemērotākā. Tiesībsargs uzsver, ka grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā jāatbilst bērnu interesēm, jo ikviena bērna interesēs ir augt ģimenei pietuvinātā vidē un saņemt individuālu aprūpi.

Šobrīd aizbildņu un audžuģimeņu skaits valstī ir nepietiekams, kā arī nav specializēto audžuģimeņu, kas uzņemtos zīdaiņu vai bērnu ar īpašām vajadzībām aprūpi. Tā ir valsts un daudzu pašvaldību ilgstoša bezdarbība, kuras rezultātā tiek pārkāptas bērnu tiesības uz pilnvērtīgu attīstību. Ja Saeima atbalstīs Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izvirzīto priekšlikumu, tiks radīts tiesisks mehānisms, kā bērniem nemeklēt audžuģimenes un aizbildņus.

Ar aicinājumu pievērst pastiprinātu uzmanību un iespēju robežās paust savu viedokli, tiesībsargs vērsās arī pie Valsts prezidenta kundzes, kura par savu prioritāti izvirzījusi atbalstu bērniem, tajā skaitā ar īpašām vajadzībām un bez vecāku gādības palikušajiem.

Papildu informācijai jāpiebilst, ka ir pagājuši desmit gadi, kopš ANO Bērnu tiesību komiteja Latvijai sniegtajās rekomendācijās jau 2006. gadā mudināja Latvijas valsti “nodrošināt, lai bērnu ievietošana bērnu iestādē būtu pēdējais iespējamais risinājums un lai tas tiktu izmantots vienīgi tad, ja ģimenes tipa aprūpe tiek uzskatīta par nepiemērotu konkrētam bērnam.”[3] Praksē bērnu namos joprojām pārsvarā tiek ievietoti nevis tie bērni, kuriem bērnu nams ir vispiemērotākais aprūpes veids, bet gan tie, kuriem nav atrasta vai pat nav meklēta alternatīva.