“Patvērums “Drošā māja”” skatījums uz cilvēktirdzniecības risku novērošanu izraidīšanas procedūru pilnveidē
Eiropas Savienība
Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds
Projektu “Efektīva novērošanas un izraidīšanas procesa realizēšana (1.posms)” (Nr. TSB/PMIF/2018/1) līdzfinansē Eiropas Savienība
Tiesībsarga birojam projekta “Efektīva novērošanas un izraidīšanas procesa realizēšana (1.posms)” (Nr.TSB/PMIF/2018/1) 3.pasākuma “Cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanas procedūru pilnveidošana izraidīšanas procesā” ietvaros kā viens no veicamajiem pasākumiem ir noteikts “Tiesībsarga biroja īstenoto novērošanas procedūru un metodikas pārskatīšana un pilnveidošana cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanas kontekstā”. Minētā pasākuma ietvaros 2020.gada 9.janvārī tika rīkota tikšanās, kuras ietvaros tika apspriesti jautājumi, kas skar cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanas procedūru pilnveidošanu izraidīšanas procesā. Diskusijā piedalījās Tiesībsarga biroja pārstāvji, “Centrs MARTA” pārstāve un Valsts robežsardzes koledžas pārstāvji. Plašāka informācija par diskusiju apskatāma šeit.
Ņemot vērā, ka pārstāvis no otra sociālā pakalpojuma sniedzēja biedrības “Patvērums “Drošā māja”” diskusijā nevarēja piedalīties, 2020.gada 11.februārī biedrība “Patvērums “Drošā māja”” nosūtīja tiesībsargam atbildes uz diskusijā izvirzītajiem jautājumiem, kas skar sadarbības stiprināšanu ar pakalpojumu sniedzējiem, kā arī cilvēktirdzniecības risku novēršanu izraidīšanas procedūrā, tostarp uzlabojot tiesībsarga kā novērotāja lomu piespiedu izraidīšanas procesā.
Savā atbildē biedrība informēja, ka līdzšinējā sadarbība ar Valsts robežsardzi cilvēktirdzniecības upura atpazīšanas procesā ir bijusi veiksmīga un savā praksē biedrība par cilvēku tirdzniecības upuriem 2017.gadā atzina 2 ārzemniekus, savukārt 2019.gadā 23 ārzemniekus. Pirmajā gadījumā galvenie indikatori upuru atpazīšanā bija paniskas bailes no savas tautības vīriešiem, savukārt otrajā – personu ievainojamības stāvoklis un atkarība no ekspluatatora. Tāpat biedrība “Patvērums “Drošā māja”” informēja, ka valstī pašlaik pastāv efektīva informācijas apmaiņa sistēma ar Ārlietu ministrijas Konsulāro departamentu, Valsts policiju, Valsts robežsardzi un Valsts darba inspekciju. Tomēr, ja jāiesaista kāda cita institūcija ārpus minētajām, tad iespējamas informācijas apmaiņas un sagaidāmās reaģēšanas problēmas. Vienlaikus biedrības ieskatā atsevišķs tiesiskais regulējums nav nepieciešams, tā vietā būtu nepieciešama speciālistu (Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, bāriņtiesu, sociālo dienestu, pašvaldības policijas) izglītošana šai jomā. Visbeidzot biedrība informēja, ka ir gatava iesaistīties ciešākā sadarbībā ar tiesībsargu dažādu aktivitāšu īstenošanā.