Cilvēktiesības biznesa vidē. Kas tās tādas?

Piemērs

Mobilo sakaru operatori piedāvā pakalpojumus, tostarp internetu telefonos un citās ierīcēs. Īpašas akcijas, speciālie piedāvājumi, individuāli risinājumi – katrs operators meklē veidus, kā piesaistīt klientus. Nav noslēpums, ka aizvien vairāk internetu telefonos un planšetēs izmanto bērni. Vecākiem ir samērā grūti izkontrolēt, ko bērni dara un redz ierīcēs, vai multfilmas, spēles un bildes ir bērnu vecumam atbilstošas. Pēc tiesībsarga aicinājuma Latvijas mobilo sakaru operatori individuāli informēja klientus par iespējām bērnu telefonos un citās ierīcēs uzstādīt satura filtrus, lai ierobežotu bērniem kaitīgas informācijas pieejamību. Lai arī pirmšķietami var būt samērā sarežģīti šajā ieteikumā ieraudzīt cilvēktiesību aspektus, taču tie ir. Uzņēmēji, nenoliedzami, vēlas pelnīt, taču ir tik būtiski pamanīt iespējamos riskus, kas var kaitēt patērētājam un sabiedrībai kopumā. Parādot vecākiem, ka ir iespēja uzstādīt satura filtrus un kā tie strādā, uzņēmēji tieši iegūst uzticamību, parāda, ka bērniem draudzīgs saturs ir visu interesēs. Šāda attieksme ilgtermiņā veicina biznesa attīstību, reizē – kalpo par iedvesmu citiem, samazinot draudus bērna tiesībām uz pilnvērtīgu attīstību veselīgā vidē.

Aktualitāte

Tiesībsargs vērsās pie Ministru prezidenta, norādot, ka uzņēmējdarbība un cilvēktiesības kā kopums Latvijā ir vāji regulēts. Ir jārod kvalitatīvs un uz ilgtermiņa attīstību vērsts risinājums situācijas sakārtošanai, ieviešot uzņēmējdarbības un cilvēktiesību nacionālo rīcības plānu. Cilvēktiesību ievērošana ir vienlīdz svarīga kā valsts pārvaldē, tā privātajā sektorā, tāpēc bez kavēšanās jāmeklē risinājumi. Svarīgi ir atzīmēt, ka Latvija ir viena no retajām Eiropas Savienības valstīm, kur šāda plāna joprojām nav. Plāna nepieciešamību nosaka šīs jomas starptautiskās cilvēktiesību aizsardzības rekomendācijas, jo bez tā ir teju neiespējami nodrošināt Satversmē, kā arī starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos noteikto. Tā, piemēram, jau 2011. gadā ANO Cilvēktiesību Padomes vienbalsīgi apstiprinātie ANO Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipi (ANO Pamatprincipi) izklāsta, kādi ir valstu un uzņēmumu pienākumi attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu un aizsardzību. Valstīm ir jāsniedz efektīvi norādījumi uzņēmumiem par to, kā visā to darbībā ievērot cilvēktiesības.

Tiesībsargs Juris Jansons: “Kā tas ir trāpīgi atzīmēts ANO Pamatprincipos, būtu kļūdaini domāt, ka uzņēmumi vienmēr gūst labumu, ja valsts gausi pieņem tiesību aktus vai nepieņem tos nemaz. Gluži pretēji – šobrīd atbildīgas uzņēmējdarbības standartu ievērošanu pieprasa arī investori un sadarbības partneri. Uzņēmumiem ir ļoti būtisks un nepieciešams valsts atbalsts, lai tie spētu labāk izprast, ar kādiem cilvēktiesību aizskāruma riskiem tie var sastapties un kādi starptautiski atzīti rīki būtu izmantojami sava pienākuma – ievērot cilvēktiesības –  īstenošanai.”

Strādājot ar tēmām, kurās skartas cilvēktiesības, zem tiesībsarga lupas aizvien biežāk nokļūst biznesa vide, kurā vitāli trūkst valstiska atbalsta un pārraudzības. Lai arī tiesībsarga pienākumi tiešā veidā nav saistīti ar uzņēmējdarbības un cilvēktiesību sinerģijas uzraudzīšanu, ir atsevišķas jomas, kuras tomēr ienākušas dienaskārtībā un kurās jau šobrīd tiesībsargs sniedzis savu vērtējumu, ieteikumus un atbalstu.

Lai skaidrāk iezīmētu ainu, vērts norādīt, ka valstīm ir jāveicina cilvēktiesību ievērošana uzņēmumos, ar kuriem tās veic komercdarījumus. Piemēram, gadījumos, kad uzņēmums tiešā vai netiešā veidā īsteno valsts pasūtījumu, būtu jo īpaši sagaidāms, ka šāds uzņēmums savā darbībā ievēro cilvēktiesības. Te īpaši aktuāls ir stāsts par konkursiem un lētāko piedāvājumu, aiz kura patiesībā var slēpties virkne problēmu. Situācijās, kad konkursā esošie piedāvājumi būtiski atšķiras, ir pamats aizdomām par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Kāds konkursants piedāvājumā iekļauj godīgus aprēķinus par visām pozīcijām, izdevumiem, nodokļiem, bet kāds cits atradis veidu, kā samazināt cenu, piemēram, uz nenomaksātu nodokļu vai nepareizi utilizētu atkritumu rēķina.

“Tā ir mūsu kopīga atbildība, lai visi valsts pasūtījumos (un ne tikai) esošie ķēdes posmi ir tīri, bez rūsas, kvalitatīvi, lai ķēde pildītu savu funkciju un nepārtrūktu. Kā jūs noprotat, es šeit runāju tēlaini, taču dzīvē tieši tā tas ir. Pasūtītāji, kas var būt gan valsts, gan privātpersona, ir tikpat atbildīgi kā uzņēmēji visu iesaistīto cilvēku tiesību ievērošanā. Ja kāds no apakšuzņēmumiem neievēro cilvēktiesības, piemēram, nelegāli nodarbina cilvēkus, ražošanas procesā radušos atkritumus novada tuvējā upē vai kā citādi pārkāpj likumus, tie ir signāli, ka tiek pārkāptas cilvēktiesības, un par tiem ir jāziņo. Taču svarīgi ir uzņēmējiem atgādināt, viņus informēt, ka cilvēktiesības un to ievērošana attiecas arī uz viņiem un viņu biznesu. Pelnīt naudu var un vajag, taču jābūt godīgiem pret patērētājiem, jāizstrādā savi produkti vai pakalpojumi tā, lai būtu padomāts par to, vai ir ievērotas cilvēktiesības. Valstij ir jāsniedz uzņēmējiem padomi, kam pievērst uzmanību, jārod risinājumi, lai kopīgiem spēkiem veicinātu izaugsmi,” norāda tiesībsargs Juris Jansons.

Piemēri

Lai precīzāk iezīmētu cilvēktiesību un uzņēmējdarbības saistību, parādīsim vēl dažus līdz šim Tiesībsarga birojā apskatītus gadījumus.

1. Tiesībsargs izstrādāja ieteikumus bankām, lai veicinātu banku pakalpojumu digitālo un vides piekļūstamību, proti, lai to pakalpojumi būtu pieejami cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti.  Prezentējot šī pētījuma rezultātus Latvijas Finanšu nozares asociācijas organizētajā pasākumā par banku pakalpojumu piekļūstamību, bankas ar interesi uzklausīja gan tiesībsarga, gan nevalstisko organizāciju ieteikumus, un solīja vismaz daļu no tiem īstenot jau tuvākajā nākotnē.
2. Izskatot cilvēka sūdzību par valsts kapitālsabiedrības AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) pakalpojumu sniedzēja SIA “TM CAPITAL” veiktajiem vides tiesību pārkāpumiem (kabeļu dedzināšanu, tādējādi radot apdraudējumu cilvēku veselībai),  tiesībsargs informēja AST par ANO Pamatprincipiem un veidiem, kā uzņēmumi var mazināt to pakalpojumu sniedzēju negatīvo ietekmi uz cilvēktiesībām. Tiesībsarga vēstule rosināja AST veikt pārbaudi, lai noskaidrotu, ar kādām metodēm tiek pārstrādāti AST nodotie metāllūžņi, t.i., vai tā pakalpojumu sniedzējs ievēro vides normatīvo aktu prasības.

Ko tiesībsargs prasa valdībai?

Tiesībsargs savā vēstulē Ministru prezidentam ir akcentējis, kas valdībai būtu jādara situācijas sakārtošanai. Medijos izskanējis, ka valdība meklēs iespējas un veidos darba grupu uzņēmējdarbības un cilvēktiesību nacionālā rīcības plāna izstrādei. Tiesībsargs norāda, ka ir:

1. jāizstrādā un jāpieņem uzņēmējdarbības un cilvēktiesību nacionālais rīcības plāns, vadoties no ANO, Eiropas Padomes un citu starptautisko organizāciju, kā arī cilvēktiesību aizsardzības organizāciju (piemēram, Dānijas Cilvēktiesību institūta) ieteikumiem, kā arī iesaistot šajā procesā sabiedrību un ieinteresētās personas;
2. jāpauž stingra un nepārprotama nostāja par to, ka uzņēmumiem ir jāievēro cilvēktiesības un ka to sagaida ne tikai valsts, bet arī sabiedrība;
3. institucionālā līmenī jāveicina izpratne par ANO Pamatprincipos ierakstītajām vērtībām un principiem, lai valsts vara tiktu īstenota saskaņoti un harmoniski, ar mērķi līdzvērtīgi aizsargāt visas cilvēktiesības;
4. jāveicina uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomas pētniecība akadēmiskā līmenī;
5. jārāda piemērs, kā tiek īstenots pienākums ievērot cilvēktiesības, paredzot, ka valsts nozīmes uzņēmumiem un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kā arī uzņēmumiem, kuri piedalās publiskos iepirkumos vai citādā veidā sadarbojas ar valsti vai pašvaldībām, ir jāīsteno rūpības pienākums (angliski – due diligence) attiecībā uz cilvēktiesībām un jāievēro savā darbībā ANO Pamatprincipi;
6. jāizvērtē vietējie normatīvie akti, lai identificētu, kā vēl būtu stiprināma cilvēktiesību aizsardzība, piemēram, paredzot obligātu rūpības pienākuma (angliski – due diligence) procesa īstenošanu arī citos uzņēmumos.

Tiesībsarga vēstule Ministru prezidentam lasāma mājaslapā.