Tiesībsargs piedalās starptautiskā konferencē par labu pārvaldību pašvaldībās

Piektdien, 26. maijā tiesībsargs Juris Jansons piedalījās starptautiskā konferencē “Laba pārvaldība pašvaldībās: priekšnoteikums vajadzībās balstītai teritorijas attīstības un ES fondu investīciju plānošanai”. Konferenci rīko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar sabiedriskās politikas centru “Providus” un Eiropas Padomi.

Kā norāda rīkotāji, konferences mērķis ir apspriest dažādus labas pārvaldības aspektus pašvaldību darbībā, piemēram, sabiedrības līdzdalību, tiesiskumu, lietpratīgu finanšu pārvaldību, darbības efektivitāti, atbildīgu attīstības plānošanu, kā arī diskutēt par veiksmīgiem risinājumiem un labo praksi, ko pašvaldības var savstarpēji pārņemt.

Nozīmīgs pašvaldību attīstības elements ir investīciju pieejamība, tādēļ viena no diskusijām būs veltīta atbildīgai pašvaldības attīstības plānošanai, tai skaitā, investīciju piesaistei un Eiropas Savienības struktūrfondu sniegto iespēju izmantošanai zaļo un digitālo mērķu gudrai sasniegšanai.

Kas ir labas pārvaldības princips?

Tiesībsargs uzsver, ka labas pārvaldības princips ir visai plašs un daudzšķautņains, tas ikdienā izpaužas, piemēram, kā pilnīga atklātība pašvaldību domes sēžu darbā, arī “nulles tolerance” korupcijai un interešu konfliktiem.

Lai gan labas pārvaldības princips nav tieši ierakstīts Latvijas Republikas Satversmē, tomēr Satversmes tiesa ir secinājusi, ka no Satversmes 1. panta izriet labas pārvaldības princips,^[1] piešķirot labas pārvaldības principam konstitucionālu vērtību. No tā savukārt izriet iedzīvotāju tiesības prasīt pašvaldībai nodrošināt cilvēka tiesības uz labu pārvaldību kā cilvēka pamattiesības.

Pašvaldību darbā šis princips būtu attiecināms uz gadījumiem, kad ir nepieciešama kompleksa pašvaldības iestāžu sadarbība vai pat sadarbība starp vairākām pašvaldībām, piemēram, sadarbība civilās aizsardzības plāna īstenošanai, rīcībpolitikas un attīstības dokumentu izstrādē.

“Mans kā tiesībsarga uzdevums ir pārbaudīt, vai pašvaldībās tiek ievērots labas pārvaldības princips un sekmēt tā īstenošanu. Laba pārvaldība nav nekāda greznība, tā ir absolūta norma un pašsaprotama ikviena pašvaldības darbinieka ikdienas darba sastāvdaļa. Pamatu pamatā tas izriet no tēzes, ka valstij un pašvaldībai nav savu interešu. Tās darbojas iedzīvotāju un visas sabiedrības interesēs, ” tā savā uzrunā uzsvēra Juris Jansons.

Savukārt Eiropas Savienības Tiesa labas pārvaldības principu dažkārt ir definējusi kā labas pārvaldības stilu. Šī izpratne tiek attiecināta uz pārvaldes darba organizāciju. Avotos angļu valodā lieto apzīmējumu “good governance”.

Šīs izpratnes satura virselementi ir:

• atvērtība,
• procesu atklātība un caurskatāmība,
• līdzdalība,
• reaģēšana uz iedzīvotāju vajadzībām,
• atbildība un atbildīga attieksme,
• iedarbīgums jeb efektivitāte,
• procesu vienkāršošana un saskaņotība.

“Laba pārvaldība ir neatņemama pašvaldības ikdienas darbības sastāvdaļa un nav nodalāma kā ekskluzīva priekšrocība, bet ir viena no tiesiskas valsts neatņemamām sastāvdaļām, līdztekus cilvēktiesību un demokrātijas principiem,” savas runas noslēgumā piebilda tiesībsargs Juris Jansons.

[1] Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2002-12-01