Atzinums pārbaudes lietā Nr. 2022-54-4F, 4O par tiesu nevēršanos Eiropas Savienības Tiesā pēc prejudiciāla nolēmuma

Tiesībsarga atzinums pārbaudes lietā Nr. 2022-54-4F, 4O par tiesu nevēršanos Eiropas Savienības Tiesā pēc prejudiciāla nolēmuma

Kurš pieteica un par ko?

Pamatojoties uz iesniedzēja pārstāves zvērinātas advokātes iesniegumu, tiesībsargs izskatīja pārbaudes lietu Nr. 2022-54-4F, 4O par tiesu nevēršanos Eiropas Savienības Tiesā pēc prejudiciāla nolēmuma.

Kādu iespējamo pārkāpumu izvērtē?

Tiesībsargs savā atzinumā sniedza vērtējumu par tiesību uz taisnīgu tiesu aizskārumu.

 Problēmas īss raksturojums, citi būtiskie lietas apstākļi

Tiesībsargs savā atzinumā konstatēja, ka iesniedzēja pārstāve procesā par noziedzīgi iegūtu mantu pirmās instances tiesā bija pieteikusi lūgumu iesniegt Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk – EST) lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu par ar lietu saistītiem jautājumiem. Taču Ekonomisko lietu tiesas lēmumā, ar ko tika nolemts konfiscēt iesniedzēja finanšu līdzekļus, jautājums par prejudiciālā jautājuma uzdošanu EST nav ticis vērtēts un Ekonomisko lietu tiesa nevērsās EST.

Minēto lēmumu iesniedzējs pārsūdzēja apgabaltiesā, vienlaikus izsakot lūgumu vērsties EST. Apgabaltiesa nolēma atstāt spēkā pirmās instances tiesas lēmumu, savukārt lūgumu vērsties EST noraidīja. Rīgas apgabaltiesas lēmumā, atbildot uz pieteikto lūgumu vērsties EST, norādīts, ka, pamatojoties uz EST izstrādātajiem “Ieteikumiem valstu tiesām par prejudiciālā nolēmuma tiesvedības ierosināšanu” (2019/C 380/01), jautājumos par tiesvedību procesos par noziedzīgi iegūtu mantu Kriminālprocesa likuma 59. nodaļas kārtībā pastāv jau ievērojamu laiku iedibināta judikatūra, līdz ar ko nepieciešamība griezties EST ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu nepastāv. Apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams.

Tiesībsargs secināja, ka lietā pastāv divi atšķirīgi jautājumi, kam ir nepieciešams sniegt juridisko vērtējumu no cilvēktiesību viedokļa, proti – Ekonomisko lietu tiesas lēmumā neiekļautā motivācija nevērsties EST, un Rīgas apgabaltiesas motīvu nevērsties EST pamatotība.

Būtiskākie secinājumi

Ekonomisko lietu tiesas lēmumā neiekļautā motivācija nevērsties EST

1. Tiesībsargs nevar pārvērtēt pēc būtības pirmās instances tiesas nevēršanos EST tiesiskumu, jo arī regulējums to neuzliek par pienākumu. Taču arī zemākas instances tiesai šādā gadījumā ir jāievēro tiesību uz taisnīgu tiesu garantijas, kas cita starpā sevī ietver tiesības uz motivētu tiesas nolēmumu.
2. Tiesībsargs konstatēja, ka Ekonomisko lietu tiesas lēmuma motīvi atbilst prasībai, lai tiesas nolēmums būtu pamatots tā, ka ir iespējams saprast, kāpēc (kādu apsvērumu dēļ) tiesa nonākusi tieši pie tāda un ne citāda lietas izskatīšanas rezultāta.
3. Tomēr Ekonomisko lietu tiesa nav pienācīgi ievērojusi prasību, ka tiesas nolēmumam ir jābūt arī tādam, kas ļauj procesa dalībniekiem (konkrētajā gadījumā aizskartās mantas īpašniekam un viņa pārstāvei) saprast, ka tie ir pienācīgi uzklausīti (sadzirdēti), jo Ekonomisko lietu tiesa savā lēmumā neiekļāvu nekādu motivāciju par pieteikto lūgumu vērsties EST un argumenti, kāpēc lūgums tika noraidīts, netika izdarīti.
4. Tiesībsarga ieskatā šie argumenti ne tikai bija vieni no centrālajiem (galvenajiem) argumentiem savas pozīcijas pamatošanā, bet vienlaikus arī tādi, kas vērtējami kā būtiski, jo gadījumā, ja tie būtu atzīstami par pamatotiem, tie neapšaubāmi ietekmētu jautājuma izšķiršanu par mantas noziedzīgas izcelsmes pierādīšanu procesā par noziedzīgi iegūtu mantu.
5. Tiesībsargs secināja, ka tā rezultātā tika pārkāptas iesniedzēja Satversmes 92. pantā noteiktās tiesības uz motivētu tiesas nolēmumu.

Rīgas apgabaltiesas motīvu nevērsties EST pamatotība

1. Atbilstoši LESD 267. panta trešajai daļai pēdējās instances tiesām ir pienākums vēsties pie EST vienmēr, kad lietā ir iesaistītas Eiropas Savienības tiesību normas.
2. Vienlaikus CILFIT lietā EST atzina, ka pastāv trīs izņēmumi, kad pēdējās instances dalībvalstu tiesas drīkst izlemt neskaidro Eiropas Savienības tiesību jautājumu pašas bez vēršanās pie EST.[1]
3. Apgabaltiesa noraidīja lūgumu vērsties EST uz viena no EST judikatūrā izstrādātajiem izņēmuma kritērijiem, proti – attiecīgajā jautājumā ir iedibināta judikatūra.
4. Taču tiesībsargs secināja, ka Rīgas apgabaltiesas pieeja, norādot, ka pastāv jau ievērojamu laiku iedibināta judikatūra, bez konkrētas judikatūras norādīšanas, ir neatbilstoša LESD 267. panta trešajai daļai un EST lietā CILFIT paustajām atziņām.
5. Secīgi tiesībsargs secināja, ka šāda Rīgas apgabaltiesas argumentācija pēc būtības nav pamatota, jo šāda judikatūra EST līmenī nepastāv, bet nacionālā līmenī iedibināta judikatūra nav viens no izņēmuma pamatiem atbilstoši LESD 267. panta trešajai daļai un EST lietā CILFIT paustajām atziņām.
6. Ievērojot iepriekšminētos apstākļus, tiesībsargs konstatēja iesniedzēja tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumu Rīgas apgabaltiesas atteikuma vērsties EST pamatojumā.
7. Par šajā atzinumā secināto tiesībsargs informēs Ekonomisko lietu tiesu un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģiju.

[1] Tie ir:

• ja radies jautājums ir nesvarīgs lietas iznākumam;
• ja attiecīgā Eiropas Savienības tiesību norma jau ir tikusi interpretēta kādā no iepriekšējiem EST spriedumiem;
• ja pareiza Eiropas Savienības tiesību piemērošana ir tik acīmredzama, ka neatstāj vietu nekādām saprātīgām šaubām.