Tiesībsargs atbild
Tiesībsargs uzstājas RSU medicīnas tiesību konferencē
Piektdien, 16. jūnijā tiesībsargs Juris Jansons ar uzrunu uzstājas Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Juridiskās fakultātes rīkotajā zinātniski praktiskajā medicīnas tiesību konferencē. Pasākums pulcē medicīnas nozares speciālistus, juristus un citus jomas profesionāļus.
“Mūsdienu medicīna ir ļoti sarežģīta un daudzšķautņaina. Tā balstās ne tikai nozares profesionālajos standartos, tehnoloģiskajā attīstībā un klīniskos pētījumos nostiprinātās atziņās, bet arī tiesībās un morālē,” uzsver tiesībsargs.
Tiesībsargs regulāri sastopas ar pacientu neizpratni par ārstniecības procesā notiekošo. No šīs neizpratnes rodas bailes, nedrošība, nereti aizvainojums un neuzticēšanās ārstiem. Tas ir jārisina, skaidrojot, pamatojot ārstu rīcību un iesaistot pacientu ārstniecības procesā. Pacientu un ārstu drošība sakņojas skaidrā izpratnē par abu pušu tiesībām un pienākumiem un brīvībām tās īstenot. Tas savukārt nav iedomājams bez pilnīgas izpratnes par ārstniecības procesa tiesisko regulējumu un tā piemērošanu.
Tiesībsarga birojā saņemtie iesniegumi par iespējamiem tiesību uz veselību pārkāpumiem ietver arī sūdzības par faktiskiem vai šķietamiem medicīnas ētikas pārkāpumiem. Šādos iesniegumos gan burtiski izlasāmi, gan starp rindām ielasāmi tādi vārdi kā: “neiedziļinājās”, “neuzklausīja”, “neuztvēra nopietni”, “nesajuta”, “apšaubīja”, “nesaprata”, “ignorēja”, “nepaskaidroja”, “nepajautāja”, “nebrīdināja”, “domāja, ka es to jau zinu” u.tml.
“Aicinu visus meklēt kopsaucējus ārsta un pacienta attiecībās un to mijiedarbībā. Ja tiesības varam apzīmēt kā mākslu par labo un taisnīgo, tad morāle un ētika ir kā pamatinstrumenti labā un taisnīgā radīšanai un nosargāšanai gan veselības aprūpes jomā attiecībās starp ārstu un pacientu, gan sabiedrībā kopumā,” piebilst tiesībsargs.
Tiesībsarga uzruna pieejama šeit.