VID novērtē tiesībsarga secinājumus par labas pārvaldības principa ievērošanu un precizē nodokļu maksātājiem sūtāmo dokumentu saturu

Tiesībsargs ir saņēmis Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apstiprinošu atbildi par nodokļu maksātājiem sūtāmo dokumentu satura precizēšanu un atzinīgi novērtē tiesībsarga secinājumus lietā par labas pārvaldības ievērošanu. “Esam ņēmuši vērā ieteikumus saistībā ar nodokļu kontroles paziņojumā iekļaujamo informāciju par nokavējuma naudas aprēķināšanu, kā arī ar lēmuma par izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu pamatojumu, un esam precizējuši nodokļu maksātājiem sūtāmo dokumentu saturu,” teikts VID atbildē tiesībsargam.

Lietas apstākļi

Vērtējot nodokļu maksātāja sūdzību par VID rīcību, tiesībsargs konstatēja, ka iestāde ar nodokļu maksātāju ilgstoši sarakstījās par to, vai ir maksājams pievienotās vērtības nodoklis (PVN) no nodokļu maksātāja īpašumā esoša meža (cirsmas tiesību) pārdošanas. VID “konsultē vispirms” principa[1] ietvaros aicināja iedzīvotāju izvērtēt, vai jāmaksā nodoklis, ievērojot, ka ir pārdotas vairākas cirsmas divos nekustamajos īpašumos. Savukārt nodokļu maksātājs jau no paša sākuma pauda uzskatu, ka nodoklis nav jāmaksā, jo viņš neveic saimniecisko darbību, bet gan pārdod savu īpašumu.Iedzīvotājs sarakstē ar VID vairākkārtīgi aicināja iestādi ar lēmumu uzlikt par pienākumu maksāt nodokli, lai viņam būtu iespēja tiesāties un netiktu rēķināta nokavējuma nauda. Pretēji tam VID turpināja saraksti ar iesniedzēju pusotra gada garumā, apmainoties ar atšķirīgiem viedokļiem.

Tiesībsargs secināja, ka VID pienākums šajā gadījumā bija bez kavēšanas veikt nodokļu kontroles[2] pasākumus. Iestādes vilcināšanās dēļ nodokļu maksātājam uzrēķināta ievērojama nokavējuma nauda, kas varēja būt mazāka, ja VID būtu rīkojies aktīvi.

“Šāda ilgstoša iestādes sarakste ar nodokļu maksātāju, pastāvot pilnīgi atšķirīgiem viedokļiem, neatbilst principa ”konsultē vispirms” būtībai. Tā neveicina savstarpējo sapratni, tieši otrādi tā nodokļu maksātājam rada tiesisko neskaidrību un mazina uzticību valsts pārvaldei,” uzsver Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis.

Turklāt tiesībsargs konstatēja nepilnības VID gatavotajos dokumentos. Piemēram, no VID paziņojuma par nodokļu kontroles uzsākšanu nav saprotams, vai nodokļu maksātājam, labprātīgi izpildot VID aicinājumu, arī ir jāmaksā nokavējuma nauda. Minēto faktu nodokļu maksātājs konstatēja, veicot maksājumu Elektroniskās deklarēšanās sistēmā. Vēl vairāk – no VID paziņojuma cita starpā var saprast, ka nokavējuma nauda labprātīgas izpildes gadījumā nebūs jāmaksā.

“Labas pārvaldības princips prasa atklātību pret privātpersonu. Šādas informācijas nenorādīšana paziņojumā neveicina savstarpēju atklātību un godīgu attiecību veidošanu. Tas ir savstarpējās cieņas un uzticības veidošanas jautājums,” piebilst R. Koņuševskis.

Vienlaikus tiesībsargs pozitīvi vērtē, ka VID šobrīd ir ņēmis vērā tiesībsarga ieteikumus, ko apstiprina jau minētā iestādes vēstule tiesībsargam.

[1] “Konsultē vispirms” šajā gadījumā nozīmē, ka VID uzreiz neveic nodokļa uzrēķinu vai nesoda, bet gan izskaidro situāciju un aicina cilvēku rīkoties.

[2]  Nodokļu kontrole — nodokļu administrācijas pārbaude, kuras laikā izvērtē un pārbauda iesniegtajās (iesniedzamajās) nodokļu deklarācijās, informatīvajās deklarācijās un muitas deklarācijās norādītās (norādāmās) informācijas atbilstību normatīvajiem aktiem u.c.