Atzinums pārbaudes lietā Nr. 2023-41-5D,5F (par publisko reģistru ierakstu papildināšanu pēc izslēgšanas no komercreģistra)

Tiesībsarga atzinums pārbaudes lietā Nr. 2023-41-5D,5F par normatīvajā regulējumā noteikto kārtību, kas neparedz publisko reģistru ierakstu papildināšanu pēc sabiedrības izslēgšanas no komercreģistra

Kurš pieteica un par ko?

Pamatojoties uz privātpersonas iesniegumu, tiesībsargs izskatīja pārbaudes lietu Nr. 2023-41-5D,5F par normatīvajā regulējumā noteikto kārtību, kas neparedz publisko reģistru ierakstu papildināšanu pēc sabiedrības izslēgšanas no komercreģistra.

 Kādu iespējamo pārkāpumu izvērtē?

Tiesībsargs savā atzinumā sniedza vērtējumu par tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību iespējamo pārkāpumu.

Problēmas īss raksturojums, citi būtiskie lietas apstākļi

Kā izriet no lietas faktiskajiem apstākļiem, tad 2012. gadā kriminālprocesa ietvaros iesniedzējam piederošām kapitālsabiedrību kapitāldaļām tika uzlikts arests. 2014. gadā un 2015. gadā pēc maksātnespējas procesu pabeigšanas abas kapitālsabiedrības tika likvidētas un attiecīgi izslēgtas no komercreģistra. 2015. gadā tika atcelti lēmumi par aresta uzlikšanu mantai, kuri izpildei tika nosūtīti Uzņēmumu reģistram. Uzņēmumu reģistra valsts notāre pieņēma lēmumus atteikt reģistrēt iepriekšminētā nodrošinājuma līdzekļu atcelšanu attiecībā uz abām kapitālsabiedrībām, jo minētās sabiedrības iepriekš tika izslēgtas no komercreģistra.

Kā tiesībsargs pārliecinājās pārbaudes lietas izskatīšanas ietvaros, tad Uzņēmumu reģistra informācijas tīmekļvietnē https://info.ur.gov.lv joprojām ir publiski pieejama un redzama informācija, ka attiecībā uz iesniedzēju kā fizisku personu, norādot vārdu, uzvārdu un personas kodu, 2012. gadā ir pieņemti lēmumi par kapitālsabiedrību kapitāldaļu arestēšanu. Turklāt šāda informācija tiek izmantota arī AS “Kredītinformācijas Birojs” vajadzībām, veidojot personu kredītvēstures izziņas. Taču informācija par to, ka lēmumi par aresta uzlikšanu mantai ir atcelti, nav redzama.

Attiecīgi tiesībsargs secina, ka konkrētā problēmsituācija ir izveidojusies tā iemesla dēļ, ka iesniedzējam piederošās kapitālsabiedrības tika likvidētas pirms Uzņēmumu reģistrs saņēma informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta par lēmumu par mantas aresta atcelšanu kapitālsabiedrību kapitāldaļām. Ja šāda informācija būtu saņemta vēl pirms sabiedrību likvidācijas, tad informācija par nodrošinājuma līdzekļu atcelšanu būtu reģistrējama Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros, kā tas notika attiecībā uz citām iesniedzējam piederošām kapitālsabiedrībām. Tādējādi secināms, ka šobrīd tiesiskajā regulējumā nav noteikta kārtība, kā nodrošināt aktuālu datu atspoguļošanu Uzņēmuma reģistra vestajos reģistros likvidētas kapitālsabiedrības gadījumā, jo to liedz likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14. panta sestā daļa.

Būtiskākie secinājumi

1. Informācija par sabiedrībām piemērotajiem nodrošinājuma līdzekļiem satur tādus datus, kas saistīti ar iesniedzēja kā fiziskās personas privāto dzīvi, un šādu datu apstrāde ir iejaukšanās personas privātajā dzīvē. Līdz ar to šādas informācijas publiskošana Uzņēmumu reģistra informācijas tīmekļvietnē ierobežo personas Satversmes 96. pantā noteiktās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.
2. Tiesībsargs neapšaubīja to, ka pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu un secināja, ka pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir citu personu tiesību aizsardzība.
3. Tiesībsargs secināja, ka Uzņēmumu reģistrs, lai nodrošinātu publiskās ticamības principa ievērošanu, kā arī, lai veicinātu tiesiskās vides noteiktību, savos reģistros reģistrētās ziņas – gan aktuālās, gan vēsturiskās – glabā pastāvīgi un fiziskām personām pēc būtības nav tiesību uz reģistros ierakstīto personas datu labošanu, kā arī dzēšanu, pamatojoties uz VDAR 16. pantu vai 17. pantu.
4. Tiesībsargs secināja, ka sabiedrības izslēgšanas no komercreģistra faktam ir absolūts raksturs jaunu (aktuālu) ziņu nereģistrēšanā.
5. Vienlaikus tiesībsargs secināja, ka atsakoties izpildīt lēmumu, ar kuru atcelts mantai (sabiedrības kapitāldaļām) uzliktais arests, tādējādi dzēšot uz kapitāldaļām nostiprināto nodrošinājuma līdzekli, rodas situācija, kad komercreģistrā ierakstītās ziņas neatbilst faktiskajai situācijai, tādējādi pārkāpjot vienu no publiskās ticamības elementiem – patiesumu. Turklāt ar šādu informāciju var iepazīties potenciāli neierobežots personu skaits.
6. Dalībvalstis publisku reģistru uzturēšanas, kuri vajadzīgi vispārēju sabiedrības interešu dēļ, kāds nepārprotami ir arī Uzņēmumu reģistrs, var atkāpties no VDAR nostiprinātajiem principiem un privātpersonu tiesību aizsardzības līdzekļiem pret, viņuprāt, veiktiem datu apstrādes pārkāpumiem, tomēr šādiem ierobežojumiem ir jābūt samērīgiem un jāatbilst starptautiskajām cilvēktiesību prasībām.
7. Tiesībsarga ieskatā jau tas vien, ka kapitālsabiedrība tiek likvidēta, nozīmē, ka arī uzliktais arests kapitāldaļām vairs juridiski nevar pastāvēt. Tādējādi arī trešās personas gūst skaidru priekšstatu par to, ka iepriekš piemērotais nodrošinājuma līdzeklis kā tāds vairs nepastāv. Tomēr tas automātiski nenozīmē, ka personai nerodas savu personas datu nepamatots aizskārums.
8. Tiesībsargs secināja, ka sabiedrības likvidācijas fakts per se nevar būt par pamatu, lai netiktu aktualizēta informācija par sabiedrībai piemēroto nodrošinājuma līdzekļu statusu, kas vienlaikus atklāj arī fiziskās personas datus.
9. Savukārt apstāklis, ka reģistrā ir pieejama informācija par kapitāldaļām piemēroto arestu un pēc tam šīs sabiedrības izslēgšanu no reģistra, bez papildu informācijas par mantas aresta atcelšanu, var liecināt, ka lēmums par mantas aresta atcelšanu nav ticis pieņemts saistībā ar to, ka ir zudis iemesls mantisko jautājumu risinājuma nodrošināšanai kriminālprocesā, bet gan tāpēc, ka sabiedrība tika likvidēta. Tas savukārt trešajām personām var radīt iespaidu par sabiedrības amatpersonas slikto reputāciju, jo neizslēdz iespējamību, ka, piemēram, kriminālprocess pret personu joprojām tiek turpināts vai arests ir piemērots citām sabiedrību kapitāldaļām.
10. Tādējādi tiesībsarga ieskatā vispārējs liegums aktualizēt ziņas reģistrā tikai dēļ tā, ka subjekts ir izslēgts no komercreģistra, neatbilst ne tikai pašam publiskās ticamības principam, jo trešajām personām ir pieejama nepatiesa un neprecīza informācija, bet var radīt nepamatotu tiesību aizskārumu fiziskajai personai, kuras dati tā rezultātā tiek atklāti.
11. Līdz ar to tika secināts, ka netiek nodrošināts samērīgs līdzsvars starp nepieciešamību padarīt publisku pieejamu šāda veida informāciju un personas privātās dzīves neaizskaramības nodrošināšanu.
12. Tiesībsargs secināja, ka šāda kā pārbaudes lietas ietvaros izskatāmā situācija ir ar izņēmuma rakstura un būtu atzīstama par netipisku. Tādējādi tiesībsarga ieskatā Uzņēmumu reģistram bija nepieciešams atkāpties no formāla lēmuma pieņemšanas kārtības, bet gan vērtēt administratīvā akta izdošanas procesā tā ietekmi uz personas pamattiesībām, lai rezultāts būtu taisnīgs, pareizs un iedarbīgs.
13. Tiesībsargs rekomendēs Uzņēmumu reģistram, ņemot vērā netipisko situāciju, viena mēneša laikā pārskatīt iesniedzēja situāciju attiecībā uz datu aktualizāciju.
14. Savukārt Tieslietu ministrijai tiesībsargs lūgs pilnveidot likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” regulējumu, kas sniegtu iespēju fiziskai personai izņēmuma gadījumos lūgt Uzņēmumu reģistram aktualizēt uz viņas personas datiem attiecināmu informāciju pēc sabiedrības likvidācijas, kā arī lūgs atkārtoti pievērsties jautājumam par reģistros iekļauto datu glabāšanas termiņu pārskatīšanu.
15. Visbeidzot tiesībsargs informēja iesniedzēju, ka var apsvērt iespēju vērsties AS “Kredītinformācijas Birojs” un lūgt veikt ziņu aktualizāciju par sevi, to apliecinot ar pierādījumiem par mantas aresta atcelšanu.