Pētījums: Vienlīdzības datu kartēšana

Tiesībsarga pasūtījumā veiktais nodibinājuma “Baltic Institute of Social Sciences” pētījums par vienlīdzības datu kartēšanu

Secinājumi

Šajā ziņojumā aplūkoti tiesību akti, to regulējums attiecībā uz noteiktu fizisko personu raksturojošo pazīmju kopumu reģistrēšanu un apkopošanu, kas veido tā sauktos administratīvos datus, un šo datu publisko pieejamību tālākai analīzei, lai noteiktu Latvijas sabiedrībā pastāvošo (ne)vienlīdzību. Ziņojumā tika analizēta situācija septiņās sabiedrības dzīves jomās – personas fiziskā drošība, tiesiskā aizsardzība, nodarbinātība, izglītība un zinātne, sociālā pabalsti un sociālie pakalpojumi, ES fondu ieguldījumi un veselības aprūpe.

Visbiežāk fiksētie vienlīdzības dati, kuru vākšanas pienākumu iestādes darba vajadzībām un noteiktu sabiedrisko funkciju veikšanai nosaka tiesiskais regulējums, ir personas vecums, bioloģiskais dzimums, dati, kas attiecas uz personas sociālo stāvokli: ieņemamais amats, profesija, darba vieta, izglītība, apgādībā esošas personas un ienākumi, dzimšanas vietu, kas raksturo personas izcelsmi. Vērtējot pēc sabiedrības dzīves jomām, biežāk vienlīdzības dati iestādes darba vajadzībām tiek vākti personas fiziskās drošības jomā, izglītības un nodarbinātības jomā, veselības jomā. Iestāžu interneta vietnēs vai atvērto datu portālā, kuros dati ir publicējami pēc iestādes pašas iniciatīvas, redzams, ka publiski pieejama tālākai apstrādei visbiežāk ir informācija personas vecuma un dzimuma griezumā.

Specifiskās IS/ reģistros tiek fiksēti dati par personas rasi vai ādas krāsu, ģenētiskām īpašībām, reliģisko pārliecību, politisko pārliecību un partijas piederību, personas dienesta stāvokli, mantu un vecāku juridisko statusu. Šī informācija publiski pieejamajos datos nav iekļauta. Četru veidu vienlīdzības datu fiksēšanu Latvijas tiesiskais regulējums nav noteicis. Tie ir dati par bioloģiskām dzimuma atšķirībām (piemēram, transseksualitāti), seksuālo orientāciju, pasaules uzskatiem un ES pilsonību. Vienlaikus jānorāda, ka analizētajos nozaru specifiskajos Latvijas tiesību aktos nav noteikts, kāda veida vai satura vienlīdzības datus ir aizliegts reģistrēt valsts IS/ reģistros (t.sk., arī ierobežotai lietošanai, valsts funkciju veikšanai). Tomēr tiesību akti paredz, ka fiziskai personai ir tiesības aizliegt noteiktu datu iekļaušanu valsts IS/ reģistros. Tāpat noteiktu IS/ reģistru izveidi un uzturēšanu regulējošie tiesību akti paredz ierobežotu piekļuvi informācijai par noteiktiem fiziskas personas datiem (parasti – veselības aprūpes jomā).

Pētījums rāda, ka kopumā valsts iestāžu fiksētie administratīvie dati vienlīdzības datu griezumā tiek publicēti ļoti šaurā apmērā. Lai gan Tiesībsarga likums nosaka iespēju piekļūt jebkuru iestāžu datiem pēc nepieciešamības, potenciāla problēma ir ātra un lietotājam ērta vienlīdzības datu izgūšana analīzei no administratīvo datu IS/ reģistriem. Šī problēma izriet no iepriekš minētās valsts iestāžu īstenotās datu publiskošanas politikas. Galvenais tiesību akts šeit ir Informācijas atklātības likums, kurš lēmumu pieņemšanu par datu publicēšanu lielā mērā atstāj iestāžu pašu ziņā. Attiecīgi pētījums rāda, ka, pirmkārt, iestādēm ir raksturīga datu publicēšana apkopotā veidā, bez iespējas to analizēt vienlīdzības datu griezumā, kā arī pēc vairākām vienlīdzības pazīmēm vienlaikus (dažādos starpgriezumos). Otrkārt, vienlīdzības datu publicēšana ir ierobežota kā iestādes interneta vietnē, tā vēl retāk tā ir publicēta atvērto datu portālā. Redzams, ka šobrīd nepastāv noteikta, skaidra politika attiecībā uz valsts iestāžu datu publicēšanu atvērto datu portālā, turklāt tādā apmērā, lai tā ļautu analizēt situāciju vienlīdzības jomā. Informācijas atklātības likums nosaka, ka atvērtie dati iekļaujami pēc iestādes pašas iniciatīvas. Tie var tikt publicēti kā iestādes internetā vietnē, tā atvērto datu portālā, turklāt nolasīšanai ar atšķirīgām lietojumprogrammām. Alternatīvs vienlīdzības datu avots noteiktās jomās var būt oficiālais statistikas portāls, taču tā saturs ir ierobežots, jo to nosaka MK noteikumi par valsts statistikas programmu noteiktam laika posmam. Šī programma ir nodalīta no datu publicēšanas atvērto datu portālā, tiesību aktos nav noteikta atvērtā datu portālā publicētās informācijas saistība ar oficiālo statistikas portālu, piemēram, to savstarpējo papildinātību.

Lai gan tiesībsarga funkciju veikšanai iegūt datus no valsts uzturētajām IS/ reģistriem nav šķēršļu, pētījums rāda, ka nepieciešams ir celt valsts iestāžu izpratni par datu publiskas pieejamības paplašināšanas lietderību. Ja informācija valsts iestāžu interneta vietnēs būtu pieejama plašāk, respektīvi, noteiktu vienlīdzības datu griezumā, arī tiesībsarga vajadzībām tā būtu iegūstama ātrāk un efektīvāk, bez pieprasījuma sagatavošanas vajadzības.