Atzinums pārbaudes lietā Nr. 2022-11-22B par vides trokšņa problēmu Vecmīlgrāvī

Tiesībsarga atzinums pārbaudes lietā Nr.2022-11-22B par vides trokšņa problēmu Vecmīlgrāvī

Kurš pieteica un par ko?

Pārbaudes lieta ierosināta pamatojoties uz septiņdesmit piecu iedzīvotāju (turpmāk – Iesniedzēji) kopīgu iesniegumu par Rīgas valstspilsētas iedzīvotāju tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē un šo tiesību ierobežojumu, kas saistīts ar paaugstinātu trokšņu piesārņojumu Vecmīlgrāvī, Rīgas brīvostas teritorijai pieguļošajā apkārtnē.

Iesniedzēji norādīja, ka Meldru ielā 3, Rīgā, Vecmīlgrāvī, atrodas ostas piestātne, kurā uzņēmumi SIA “Port Milgravis” un SIA “Tolmets” (turpmāk abi – Operatori) nodarbojas ar metāla atkritumu – atgriezumu un lūžņu pārkraušanu un ar to saistītām darbībām. Pretī šai ostai 30 metru attālumā atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Meldru ielā 28. Pēdējo pāris gadu laikā Vecmīlgrāvja Meldru ielas 28 daudzdzīvokļu nama, ka arī blakus esošo namu iedzīvotāji, bija konstatējuši neizturami lielu impulsīvu troksni un smakas, ko rada Operatoru darbība ostas teritorijā. Turklāt dzīvojamās ēkas, kas atrodas gar Meldru un Emmas ielām tiek nepārtraukti pakļautas arī kravas automašīnu radītajām vibrācijām, putekļiem un troksnim, kā rezultātā cieš iedzīvotāju veselība, un notiek privāta nekustamā īpašuma degradācija.

Tiesībsargs ierosināja pārbaudes lietu, lai pārbaudītu, vai Operatoru darbība ir tiesiska un vai iesaistītās valsts iestādes darījušas visu nepieciešamo, lai Vecmīlgrāvja iedzīvotāji varētu pilnvērtīgi aizstāvēt savas intereses un īstenot savas tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Vienlaikus pārbaudes lietas mērķis bija arī noskaidrot, vai nav nepieciešams pilnveidot tiesisko regulējumu.

Problēmas īss raksturojums, citi būtiskie lietas apstākļi

Tiesībsargs konstatēja, ka problēmsituācija pamatā sakņojas veselībai nekaitīgas vides aizsardzības interešu un ostas ekonomiskās izaugsmes interešu sadursmē. Vēsturiski Rīgas pilsētā izveidojusies situācija, ka konkrētā dzīvojamā teritorija Vecmīlgrāvī atrodas rūpnieciskās zonas tiešā tuvumā.

Tiesībsargs ir identificēja divus patstāvīgus problēmsituācijas iemeslus, kas abi ir saistīti ar ostas darbību un būtiski ietekmē iedzīvotāju tiesības dzīvot veselībai nekaitīgos vides apstākļos:

• ar Operatoru tiešo uzņēmējdarbību ostas teritorijā saistītais trokšņa piesārņojums;
• ar ostā atļauto kravu apgrozījumu saistītās transporta plūsmas pieaugums un tās cēloņsakarīgi izrietošs trokšņa emisiju pieaugums.

Pārbaudes lietas ievaros tiesībsargs noskaidroja apstākļus, kādos SIA “Tolmets” uzsācis darboties ostā un turpina darboties kā metāla atkritumu apsaimniekotājs, veicot metāla atkritumu uzglabāšanu, šķirošanu, pārkraušanu, griešanu ar presšķērēm, krautņu formēšanu, pārvadāšanu u.c. Savukārt, SIA “Port Milgravis” ostā darbojas kā stividors, proti, tas veic dažādu kravu pārkraušanas (izkraušanas un iekraušanas) darbus no kuģiem un autotransporta, kā arī uzglabā kravu ostas teritorijā.[1]

Pirms tika pieņemti lēmumi par Operatoru B kategorijas atļauju izsniegšanu un pārskatīšanu netika rīkotas sabiedriskās apspriešanas, kurās vietējie iedzīvotāji varētu izteikt savu viedokli par plānotajām piesārņojošajām darbībām. Saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” 27. panta pirmās prim daļas 4. punktu sabiedrības viedokļu uzklausīšanu, ja tiek uzsākts lēmuma pieņemšanas process, nodrošina vismaz tad, ja šis lēmums attiecas uz B kategorijas piesārņojošu darbību, kad Valsts vides dienests (turpmāk – VVD) vai attiecīgā pašvaldība papildus šajā pantā noteiktajiem gadījumiem ir pieņēmusi lēmumu par sabiedrības viedokļa uzklausīšanu.[2]

Šajā gadījumā ne VVD, ne Rīgas pašvaldība nebija pieņēmusi lēmumu par sabiedrības viedokļa uzklausīšanu. Turklāt neviens normatīvais akts nenosaka, pēc kādiem kritērijiem VVD un pašvaldībām būtu jālemj, vai saistībā ar plānoto B kategorijas piesārņojošo darbību būtu jāpieņem lēmums par sabiedrības viedokļa uzklausīšanu. Šajā sakarā tiesībsargs saskata iespēju veikt precizējumus topošā normatīvā regulējuma izstrādes procesā.[3]

Tiesībsargs noskaidroja, ka Vecmīlgrāvja iedzīvotāji ir bieži sūdzējušies par viņu dzīves līmeņa pasliktināšanos, kopš ostā tika uzsākta tieši pastiprināta metāla atkritumu apsaimniekošana, proti, kad savu darbību ostā uzsāka SIA “Tolmets”. Iedzīvotāji pēdējo pāris gadu laikā ir daudzkārt vērsušies VARAM, VVD, Rīgas brīvostas pārvaldē (turpmāk arī – Ostas pārvalde), Veselības inspekcijā (turpmāk – Inspekcija) un dažādās Pašvaldības iestādēs ar sūdzībām par piesārņojumu, kuru rada Operatoru darbība (troksnis, putekļi, smakas), kā arī kravas automašīnu satiksmes radītais piesārņojums (troksnis, putekļi, vibrācijas), un to kaitīgā ietekme uz vidi, īpašumu, veselību, mājokli un dzīves kvalitāti kopumā.[4]

Tiesībsargs atzinīgi vērtē Inspekcijas iesaistīšanos problēmsituācijas risināšanā  pēc Iesniedzēju sūdzību saņemšanas, veicot pārbaudes, sniedzot savu vērtējumu un izvirzot prasības iedzīvotāju interešu aizstāvībai. Tādejādi iedzīvotāju aktīvās rīcības un Inspekcijas ieinteresētas iesaistes rezultātā tika panākta vismaz pašu elementārāko iedzīvotāju interešu aizstāvība (konkrēti, rekomendējot uzņēmējiem papildus prasības par trokšņus izolējošu sienu izbūvi, regulāru piesārņojošo darbību monitoringa veikšanu, kā arī tiesību uz nakts mieru ievērošanu, aizliedzot darbības ar metāllūžņiem un to pārvadāšanu nakts laikā  u.c.).[5] Inspekcija secināja, ka veikto pasākumu rezultātā situācija uzlabojusies un veiktie trokšņu mērījumi uzrādījuši, ka troksnis ir atbilstošs pie atļautās darbības, un nepārsniedz normatīvajos aktos par trokšņa novērtēšanu un pārvaldību noteiktos robežlielumus.

Savukārt vērtējot VVD iesaisti, tiesībsargam radās pamatotas šaubas par iestādes vēlmi, spēju un kapacitāti efektīvi risināt Iesniedzēju norādīto vides trokšņa problemātiku, ievērojot normatīvo aktu prasības. Tiesībsargs saskata iekšējas pretrunas iestādes secinājumos vēl pirms darbības atļaušanas, kā arī vēlākā rīcībā, konstatējot izdotajā atļaujā noteikto prasību neievērošanu.

Uzteicams, ka pārbaudes lietas izskatīšanas gaitā atbildīgās institūcijas ir rīkojušās sabiedrības interesēs, reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām par gaisa piesārņojumu un smaku traucējumiem. To apliecina arī VVD LRVP iesniegtie vairāk kā desmit lēmumi un brīdinājumi administratīvo pārkāpumu lietās par problēmsituāciju. Vienlaikus, tiesībsargs uzskata, ka gadījumos, kad uzņēmējiem izteiktie brīdinājumi un skaidrojumi, kā arī pielemtās piespiedu naudas administratīvo aktu izpildei nedod vēlamo rezultātu, valsts pārvaldes iestādēm sabiedrības interesēs un administratīvo pārkāpumu procesa ietvaros vajadzētu rīkoties krietni apņēmīgāk, izmantojot arī Administratīvās atbildības likuma dotās iespējas.[6] Tiesībsargs saskata arī zināmu VVD kūtrumu uzraudzības funkcijas realizēšanā, kur varētu sagaidīt proaktīvāku tās rīcību, nepārceļot uzraudzības funkciju uz iedzīvotāju pleciem.

Tāpat tiesībsargam nav šaubu par to, ka Operatoru rīcība, uzsākot uz metāllūžņu apsaimniekošanu vērstu uzņēmējdarbību, nav bijusi pietiekoši apzinīga un atbilstoša starptautiskajiem standartiem, kas paredz uzņēmēju atbildību cilvēktiesību un vides aizsardzības jomā.[7] Tikai valsts pārvaldes iestāžu pielietotais piespiedu mehānisms un iedzīvotāju apņēmīgā rīcība ilgākā laika periodā ir rosinājuši konkrētos uzņēmējus salāgot savas ekonomiskās intereses ar iedzīvotāju pamattiesību ievērošanu un mazināt savas darbības ietekmi uz vidi un cilvēkiem. Šis apstāklis tiesībsarga ieskatā noteikti būtu jāņem vērā arī Ostas pārvaldei, vērtējot sadarbību un izraugoties sadarbības partnerus Ostā ilgākā perspektīvā atbilstoši tās deklarētajai misijai un darbības vīzijai, kā arī ņemot vērā tās publiskās varas nesēja komponenti.[8]

Neskatoties uz Rīgas brīvostas tematiskajā plānojumā – dokumentā, kas līdzsvaro sabiedrības un uzņēmēju intereses – norādīto, ka pirms ostas darbības aktivitātes palielināšanas, būtu sakārtojama piebraucamo ceļu infrastruktūra, Pašvaldība, Ostas pārvalde un VVD ir atbalstījusi Operatoru darbības intensitātes palielināšanu. Taču pārbaudes lietas ietvaros tiesībsargs nav guvis pārliecību par to, ka Meldru ielā ir veikti būtiski, atbilstoši un efektīvi pilsētas transporta infrastruktūras uzlabojumi, kas varētu mazināt kravas automašīnu radītā piesārņojuma ietekmi uz personu veselību, īpašumu, mājokli un dzīves līmeni, tādējādi attaisnojot šādu rīcību.

Tiesībsarga ieskatā, lai Pašvaldība vai citas iestādes varētu rīkoties pretēji tam, kas ir minēts Rīgas brīvostas tematiskajā plānojumā, tām bija:

• jānovērš tie apstākļi, kuru dēļ lemts, ka gar Meldru ielu izvietotie uzņēmumi savas darbības intensitāti nedrīkstētu palielināt (t.i. jāīsteno atbilstoši un efektīvi prettrokšņa vai drošības pasākumi, kas varētu samazināt kravas transporta ietekmi uz vidi vai jānovirza kravas transporta plūsma citur); vai
• jāprasa sabiedrības viedoklis pirms tās atbalsta uzņēmumu ieceres paaugstināt savas darbības intensitāti, ņemot vērā, ka, atbalsta sniegšana šādām iecerēm izjauc Rīgas brīvostas tematiskajā plānojumā noteikto sabiedrības un uzņēmēju interešu līdzsvaru.

Šajā apstāklī tiesībsargs saskata labas pārvaldības principa pārkāpumu arī Pašvaldības rīcībā, kura atzinusi vides trokšņu problemātikas pastāvēšanu,[9] tomēr nav nodrošinājusi iekšēji saskaņota un konsekventa Pašvaldības viedokļa paušanu un iedzīvotāju pamattiesību garantēšanu.[10] 

Tiesībsarga rekomendācijas:

Tiesībsargs aicina visas kompetentās valsts un pašvaldības iestādes, kā arī Ostas pārvaldi kā valsts kapitālsabiedrību ņemt vērā atzinumā sniegto tiesībsarga vērtējumu un turpmākā darbībā nepieļaut norādītos labas pārvaldības principa pārkāpumus.[11]  

Rīgas pašvaldību tiesībsargs rosina uzlabot tās atsevišķu struktūrvienību savstarpējo komunikāciju un sadarbību kompleksu jautājumu risināšanā. No labas pārvaldības viedokļa raugoties, nav pieņemami, ka atsevišķos gadījumos pilsētas iedzīvotāji vai valsts pārvaldes iestādes ir vērsušies par konkrētu problēmjautājumu pašvaldībā, taču kāda no atbildīgām struktūrvienībām norāda, ka tās rīcībā neesot informācija.[12]

Ievērojot, ka piesārņojošo darbību, tostarp vides trokšņa piesārņojuma, regulējums šobrīd atrodas izpildvaras dienas kārtībā, tiesībsargs šajā stadijā nesaskata nepieciešamību šobrīd spēkā esošā normatīvā regulējuma padziļinātai izpētei un apstrīdēšanai. Taču, ievērojot pārbaudes lietas gaitā atklātās nepilnības, tiesībsargs apņemas sekot līdz jauno likumprojektu izstrādes gaitai. Tiesībsargs rosina atbildīgo ministriju iniciēt likumprojektu straujāku virzību un ņemt vērā šajā atzinumā konstatētos trūkumus attiecībā uz sabiedrības iesaisti ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā.

Attiecībā uz atzinumā minēto jauno likumprojektu virzību tiesībsargs lūdzis atbildīgo ministriju līdz 2024. gada 5. jūlijam sniegt informāciju par plānoto likumdošanas procesa gaitu saistībā ar likuma “Par piesārņojumu” reformu.

Lai sabiedrība veiksmīgāk varētu sekot līdzi Pašvaldības apstiprinātā Rīcības plāna īstenošanai, ir svarīgi, lai tā tiktu informēta par konkrētiem plānotiem darbiem un to izpildes termiņiem. Ja tādi saistībā ar atzinuma [65], [81], [168] rindkopās norādīto plānu izpildi vēl nav izstrādāti, tiesībsargs rekomendē Pašvaldībai tādus izstrādāt un vēlākais līdz 2024. gada 30. septembrim informēt tiesībsargu par paveikto.

[1] Skat. atzinuma rindkopas [7-10].

[2] MK noteikumos Nr. 1082 lēmums par sabiedrības viedokļa uzklausīšanu (skat. 38. punktu) saukts arī par “lēmumu par sabiedrības līdzdalību iesnieguma apspriešanā” (skat. 29. punktu) un “lēmumu par sabiedriskās apspriešanas procedūras piemērošanu B kategorijas atļaujas saņemšanai” (skat. 80. punktu).

[3] Skat. atzinuma rindkopas [121].

[4] Skat. atzinuma rindkopas [6], [12], [15], [25], [27].

[5] Skat. atzinuma rindkopas [14], [16], [17-20], [25-26], [50-61].

[6] Skat. atzinuma rindkopas [116-117], [119].

[7] Skat. rindkopas [21], [23], [31-32], [122-125], [128], [131].

[8] Skat. rindkopas [84], [86-88].

[9] Skat. atzinuma rindkopas [66-69].

[10] Skat. atzinuma rindkopas [77-81].

[11] Skat. atzinuma rindkopas[143], [153], [148], [155], [167].

[12] Skat. atzinuma rindkopas [72-73].