Mazu bērnu vecāku tiesību ievērošana reglamentētajās profesijās

Pētījums “Mazu bērnu vecāku tiesību ievērošana reglamentētajās profesijās”

Autori: Dr. iur. asoc. prof. Aldis Lieljuksis, Dr. iur. asoc. prof. Inga Kudeikina, PhD. doc. Karina Palkova, Dr. iur. doc. Kitija Bite, PhD doc. Lidija Juļa
Pētījums veikts, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts starp Latvijas Republikas Tiesībsarga biroju, reģistrācijas un SIA “Zvērinātas advokātes Karinas Palkovas birojs”

Rekomendācijas

Reglamentētās profesijas aptver dažādas jomas, kurās ir atšķirīgas prasības gan izglītībai, gan profesionālajai pieredzei, tāpat ir noteikta atšķirīga kārtība kā sertifikācijas saņemšanai, tā arī resertifikācijas procesam. Tas reglamentēto jomu parāda kā īpaša tiesiskā regulējuma priekšmetu, kam nepieciešama vairāku tiesību subjektu iesaistīšanās diskusijā tiesiskā regulējuma izvērtēšanai, līdzsvarojot mazu bērnu vecāku tiesības uz darba un privātās dzīves līdzsvarošanu.

Kopumā neskaidrības tiesiskajā regulējumā ir konstatētas ne tikai pētījumā iekļautajos jautājumos, bet arī plašākā griezumā; proti, jautājumos, kas attiecas uz reglamentēto profesiju sertificēšanu un resertificēšanu. Tas ļauj rekomendēt sakārtot un pilnveidot gan mazu bērnu vecāku tiesību aizsardzību, gan citu jomu tiesisko regulējumu.

Pētījuma kontekstā tiek izvirzītas šādas rekomendācijas mazu bērnu vecāku tiesību aizsardzībai:

1. Sabiedrības tiesības reglamentēto profesiju aspektā un mazu bērnu vecāku tiesības būtu jāpārvērtē samērīguma kontekstā, izvērtējot, vai leģitīmais mērķis nav sasniedzams citiem, personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Piemēram, reglamentētajās profesijās, kurās resertifikācijas prasība ir obligāta praktiskā darbība, to aizstāt ar pilnīgu vai daļēju teorētiska eksāmena kārtošanu, arī izmantojot mūsdienīgus tehniskos risinājumus, piemēram, dažādas simulācijas, mulāžas, virtuālo realitāti u.tml.
2. Izvērtēt iespēju apturēt sertifikāta darbības termiņu uz bērna kopšanas atvaļinājuma laiku.
3. Izvērtēt tiesiskā regulējuma nepieciešamību vairāku bērna kopšanas atvaļinājumu secīgai izmantošanai pēc kārtas. Jo šobrīd tiesiskajā regulējumā vispār nav noteikts risinājums tiem gadījumiem, kad bērna vecāks izmanto vairākus bērna kopšanas atvaļinājumu pēc kārtas un ir paredzēts konkrēts resertifikācijas termiņš. Būtu lietderīgi uzsākt diskusiju par šīs situācijas risinājuma meklēšanu.
4. Izvērtēt iespēju noteikt tiesiskajā regulējumā sociālo aizsardzību tiem darba ņēmējiem, kuri nodarbināti uz atšķirīgu saistību pamata (nav darba līguma), lai nezustu šādu personu tiesības uz darbību reglamentētajā profesijā, ja tiek izmantots bērna kopšanas atvaļinājums.

Pētījuma kontekstā tiek izvirzītas šādas rekomendācijas reglamentēto profesiju sertifikācijas procesa pilnveidei:

1. Būtu vēlams precizēt tiesiskajā regulējumā deleģējuma institūtu. Lai novērstu deleģējuma procesa daudzpakāpību, tiesības veikt sertifikāciju un (vai) resertifikāciju nosakāmas Reglamentēto profesiju likumā vai jomas speciālajā likumā. Tas ļautu izvairīties no situācijas, kurā deleģējums tiek noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem, kas to tālāk deleģē citām institūcijām.
2. Ievērojot, ka reglamentēto profesiju regulējums būtu uzskatāms kā atsevišķa tiesiskā regulējuma priekšmets, kas ietver vairākas un atšķirīgas jomas, tomēr kopīgajos jautājumos, kas attiecas uz visām reglamentētajām profesijām kā vienu jomu jeb pamata jautājumos būtu ieteicama unifikācija:

• terminoloģijas vienādošana (šobrīd tiesiskajā regulējumā tiek lietoti dažādi apzīmējumi pēc būtības vienam un tam pašam procesam: resertifikācija, sertifikāta uzturēšana, sertifikāta pagarināšana u. c.);
• konkrēta termiņa norādīšana sertifikāta spēkā esībai (norādot, ka sertifikāts ir beztermiņa vai uz konkrētu laika periodu);
• personas tiesība uz administratīvi procesuālo aizsardzību noteikšanu tiesiskajā regulējumā (piemēram, iestādes lēmuma par sertifikācijas un resertifikācijas jautājumiem apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība).