Atzinums pārbaudes lietā Nr. 2021-59-16B par īpašumtiesību izmantošanas ierobežojuma kompensāciju aizsargājamā dabas teritorijā

Tiesībsarga atzinums pārbaudes lietā Nr. 2021-59-16B par īpašumtiesību izmantošanas ierobežojuma kompensāciju aizsargājamā dabas teritorijā

Kurš pieteica un par ko?

Tiesībsargs ir izskatījis pārbaudes lietu Nr. 2021-59-16B, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA “Sātiņi – S” iesniegumu par iespējamu īpašumtiesību aizskārumu, neparedzot kompensācijas par aizliegumu mainīt zemes lietošanas kategoriju nekustamajos īpašumos, kas atrodas īpaši aizsargājamā daba teritorijā – dabas liegumā “Sātiņu dīķi” (turpmāk arī – dabas liegums). Dabas liegums kopš 2005.gada ietverts Eiropas Savienības (turpmāk – ES) nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā Natura 2000.

Problēmas īss raksturojums, citi būtiskie lietas apstākļi

 SIA “Sātiņi – S”, reģ. Nr. 48503003361 (turpmāk – Iesniedzēja) pieder zemes vienības ar kopējo platību 686,2 ha (turpmāk kopā – Īpašums), no kuriem 603,7 ha ir noteikts zemes lietošanas veids – zeme zem zivju dīķiem. Tostarp 555 ha zemes zem zivju dīķiem atrodoties dabas liegumā “Sātiņu dīķi”.

Īpašumā esošos dīķus, kuros Iesniedzēja audzē zivis, Iesniedzēja piesaka atbalsta maksājumiem. Tajos dīķos, kuros nepietiek ūdens zivju audzēšanai, Iesniedzēja zivis neaudzē un līdz ar to nevar pieteikties minētajam atbalstam. Bez zemes transformācijas, tas ir, lietošanas veida maiņas, Iesniedzēja nevar veikt cita veida saimniecisko darbību. Citas saimnieciskās darbības veikšanai konkrētajos dīķus, kuros nepietiek ūdens zivju audzēšanai, nepieciešamā zemes transformācija ir aizliegta ar Ministru kabineta 2010.gada 16.martā noteikumu Nr.264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.264) 16.16.apakšpunktu.

Kopumā Iesniedzēja uzsver, ka konkrētajos dīķos, kuros pietrūkst ūdens daudzums zivju audzēšanai, veikt atļautās darbības ūdens līmeņa paaugstināšanai ir ekonomiski neizdevīgi un pat neiespējami, savukārt veikt zemes lietošanas veida maiņu, lai gūtu ienākumus no šīs īpašuma teritorijas, ir aizliegts. Vienlaikus saņemt kompensāciju par aizliegumu veikt zemes lietošanas veida maiņu arī neesot paredzēts.

Tiesībsarga atzinuma būtiskākie secinājumi:

Balstoties uz Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, secināms, ka ES tiesībās nepastāv obligāts priekšraksts kompensāciju izmaksai Iesniedzējas gadījumā.

Iesniedzējas īpašuma tiesību izmantošanas ierobežojums – aizliegums veikt zemes lietošanas kategorijas maiņu dabas liegumā – ir uzskatāms par samērīgu, ievērojot ierobežojošās normas leģitīmo mērķi vides aizsardzībai.

 Ņemot vērā minēto, tiesībsargs rekomendācijas neizvirzīja.