Tiesībsargs atbild: Vai skola drīkst starpbrīžos aizliegt skolēniem savā starpā sarunāties svešvalodā?

Skola savos Iekšējās kārtības noteikumos paredz – skolēni stundu starpbrīžos savā starpā drīkst sarunāties tikai latviešu valodā. Vai šāda prasība ir pamatota un likumīga?

Īsā atbilde:  Nē, šādi izglītības iestāde rīkoties nedrīkst. Valsts valodas likumā noteikts, ka tas neattiecas uz valodas lietošanu Latvijas iedzīvotāju neoficiālajā saziņā, tātad starpbrīžos bērni savā starpā drīkst sarunāties sev ērtā valodā, tajā skaitā, svešvalodā.

Valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda. Valsts valodas likums regulē valsts valodas lietošanu un aizsardzību valsts un pašvaldību iestādēs, tajā skaitā arī izglītības sfērā neatkarīgi no tā, vai skola ir pašvaldības, valsts vai privāta iestāde. Vienlaikus Valsts valodas likumā ir noteikts, ka tas neattiecas uz valodu lietošanu Latvijas iedzīvotāju neoficiālajā jeb privātajā saziņā.

Privātā saziņa starp skolēniem starpbrīžos pirms vai pēc stundām ir atstājama skolēnu ziņā. Skolēni kā privātpersonas drīkst darīt to, ko likums neaizliedz. Latvijā Valsts valodas likums neierobežo valodu lietošanu privātā saziņā starp cilvēkiem, kuri vēlas sazināties kādā konkrētā valodā. Starpbrīdī starp skolēniem notiek neoficiāla jeb privāta saziņa, tātad skolēniem starpbrīdī ir jāatļauj savstarpēji sarunāties brīvi izvēlētā valodā, un šis jautājums nav jāregulē. Skolēni starpbrīdī var sarunāties, piemēram, arī spāņu valodā.

Tomēr pastāv būtiska nianse. Lietojot kādu citu valodu skolēnu savstarpējā saziņā skolas starpbrīdī, jāņem vērā, lai tās lietošana neizslēdz no saziņas tos skolēnus, kuri šo valodu neprot vai nevēlas tajā sazināties. Situācijā, kad kāds sarunas biedrs nelieto svešvalodu, tās lietošanu ierobežo Satversmes preambulā noteiktais, ka latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir saliedētas sabiedrības pamats, un Izglītības likumā noteiktais izglītojamā pienākums ievērot citu personu tiesības un intereses. Tātad, ja Jānis un Anna starpbrīdī sarunājas vācu valodā, bet Pēteris, kurš sarunā iesaistās vēlāk, to neprot, visiem trim jāpāriet uz saziņu latviešu valodā.

Būtiski ņemt vērā, ka skolēnu saziņa starpbrīdī ar skolas darbiniekiem nav neoficiāla saziņa, tādēļ tai ir jānotiek valsts valodā.

Kā rīkoties vecākiem, lai grozītu skolas Iekšējās kārtības noteikumus? Izglītības likums noteic, ka izglītības iestādes nolikumā jānorāda tās iekšējo normatīvo aktu pieņemšanas kārtība. Tātad vecākiem ir jāiepazīstas ar skolas nolikumā noteikto par iekšējās kārtības noteikumu grozīšanu un attiecīgi jārīkojas. Iniciatīva ir īstenojama arī ar skolas padomes starpniecību, kurā vecāku pārstāvji ir vairākumā. Skolas padomes kompetencē ir iesniegt priekšlikumus jautājumos par izglītojamo un izglītības iestādes darbinieku tiesībām un pienākumiem.