Tiesībsargs atbild: Kā rīkoties, ja neapmierina pedagoga rīcība?
Kā vecākiem rīkoties tad, ja neapmierina kāda pedagoga rīcība? Piemēram, tiek apšaubīta atbilstība amatam, komunikācijas veids saziņā ar audzēkņiem, objektivitāte, vērtējot skolēnu darbus u.c. Viennozīmīgas un īsas atbildes uz šo jautājumu nav, tādēļ tiesībsargs skaidro apstākļus, kuri jāņem vērā.
Iemesli
Neapmierinātības iemesli var būt dažādi – tā var būt saistīta ar pedagoga iespējamu vardarbību pret bērnu; ar pedagoga profesionālo darbību, piemēram, nereaģēšanu uz bērnu uzvedību, neatbildēšanu uz vēstulēm e-klasē, nolaidīgu amata pienākumu pildīšanu u.tml. vai neapmierinātība saistīta ar ētikas normu neievērošanu, piemēram, neobjektīvu vērtēšanu un attieksmi, bērnu aprunāšanu sarunā ar citiem bērniem, bērnu vainošanu par saviem darba apstākļiem u.tml. Reizēm vecāki nemaz nespēj nosaukt konkrētu iemeslu nepatikai pret pedagogu. Tiesībsargs vērš uzmanību – tāpat vien, ja nepatīk konkrētais skolotājs, to nomainīt nevar.
Ja pedagogs ir vardarbīgs
Neatkarīgi no bērna uzvedības skolotājam nav tiesību kliegt uz bērnu vai pazemot. Emocionāla vardarbība saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu ir “bērna pašcieņas aizskaršana vai psiholoģiska ietekmēšana (draudot viņam, lamājot, pazemojot viņu [..] vai citādi kaitējot viņa emocionālajai attīstībai). Šāda rīcība ir administratīvi sodāma likumā noteiktajā kārtībā[1]. Emocionālās vardarbības piemērs, ko jau šī mācību gada sākumā saņēma Tiesībsarga birojs par pedagoga iespējamu emocionālu vardarbību mācību stundas laikā: “Skolotājs sāka uz mani kliegt, teica, lai es “aizveros” un nosauca mani par “muļķi” visas klases priekšā. Tas bija ļoti pazemojoši, un viss tika pateikts agresīvā tonī.”
Tāpat kā skolēnu izdarītus pārkāpumus, tā arī pedagogu izdarītus pārkāpumus nedrīkst atstāt bez ievērības, jo tas veicina patvaļu un neattur no līdzīgu pārkāpumu izdarīšanas nākotnē. Rodas jautājums – vai pareizi nebūtu vispirms vērsties pie skolas direktora? Tomēr tiesībsarga novērojumi liecina, ka tas nav efektīvs risinājums. Iespējamas vardarbības gadījumā bērnam vai vecākiem jāvēršas Bērnu aizsardzības centrā (ja pedagogs strādā valsts vai pašvaldības dibinātā skolā) vai policijā (ja pedagogs strādā privātskolā) ar parakstītu iesniegumu (papīra vai elektroniskā formātā), jāizklāsta notikusī situācija, jālūdz uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu un atzīt bērnu par cietušo. Iesniegumā vēlams norādīt lieciniekus, kas bija klāt tajā brīdī, kad skolotājs veica iespējamu emocionālu vai fizisku vardarbību. Konstatēts pārkāpums dos cietušajam tiesības prasīt kompensāciju par morālo kaitējumu. Ieteicams iesniegt iesniegumu nekavējoties, kamēr visi vēl atceras notikušo. Būtiska nianse – pārkāpumus drīkst ierakstīt (video, audio ieraksts), lai izmantotu tiesību aizsardzībai – iesniegtu Bērnu aizsardzības centrā vai policijā. Bet citiem mērķiem ierakstu nedrīkst izmantot (nekādā gadījumā nedrīkst likt sociālajos tīklos, sūtīt draugiem u.tml.).
Ja pedagoga rīcība nav saistīta ar vardarbību
Saskaņā ar Izglītības likumu pedagoga rīcības apstrīdēšanas kārtība ir jāmeklē konkrētās skolas vai bērnudārza nolikumā. Parasti kārtība ir tāda, ka rīcība jāapstrīd skolas direktoram vai bērnudārza vadītājam. Mēdz būt noteikts, ka jāvēršas savas pašvaldības izglītības pārvaldē. Ja vecāks uzskata, ka pedagoga rīcība (komunikācija ar vecāku vai bērnu) neatbilst ētikas normām, jāvēršas ar iesniegumu pie skolas direktora un jālūdz izvērtēt pedagoga rīcības atbilstību pedagoga profesionālās ētikas normām.
Vecāki dažkārt tiesībsargam lūdz vērtēt bērna iespējamu diskriminēšanu. Ne viss, ko sarunvalodā vai ikdienā sauc par diskrimināciju, tāds ir no juridiskā viedokļa. Diskriminācijas gadījumā atšķirīga attieksme pret kādu personu ir saistīta ar konkrētu kritēriju. Piemēram, tautība, rase, invaliditāte, seksuālā orientācija, vecums, dzimums. Uzskaitījums nav izsmeļošs, taču arī “citiem apstākļiem”, lai tos uzskatītu par diskriminācijas pamatu, ir jābūt norādītiem tiesību aktos, piemēram, Izglītības likumā. Diskriminācija nav divu cilvēku strīds vai situācija, kas neapmierina vienu no pusēm, ja tā nav balstīta uz kādu no iepriekš minētajiem kritērijiem. Ja apstākļi liecina par bērna vai vecāku iespējamu diskrimināciju, jāvēršas pie tiesībsarga.
[1] Bērnu tiesību aizsardzības likuma 81. pants