Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma (Nordic-Baltic Mobility) 2024
2024. gada oktobrī un novembrī Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas un tās Prevencijas daļas darbinieki devās pieredzes apmaiņas vizītēs uz Norvēģiju un Islandi, lai iepazītu šo valstu pieredzi Nacionālā preventīvā mehānisma (NPM) īstenošanā. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas (Nordic-Baltic Mobility) mērķis ir palielināt Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģiona globālo konkurētspēju – stiprināt sadarbību, zināšanu apmaiņu, efektīvu darba metožu saskaņošanu un veidot sadarbību tīklu starp valsts pārvaldes struktūrām visos administratīvajos līmeņos.
Ko pārrunāja?
Pieredzes apmaiņas vizītes laikā iesaistītie pārrunāja Norvēģijas, Islandes un Latvijas NPM vizīšu metodoloģiju, pievērsās valstu nacionālo ziņojumu formātam, kā arī ieguva informāciju par NPM monitorējamo iestāžu datu iegūšanas veidiem. Datu analīze var notikt gan pirms vizītes, gan tās laikā, lai pārbaudītu faktiskos apstākļus iestādē un rīcību pret cilvēkiem.
Vizīšu laikā liela uzmanība pievērsta daudzpusīgam skatījumam gan sadzīves apstākļu novērtēšanā, gan dokumentu analīzei, gan intervijām ar visām iesaistītajām pusēm. Šāda pieeja nodrošina pilnīgāku informāciju un palīdz identificēt sistēmiskas problēmas.
Iestādēs, kurās cilvēkiem ir ierobežota brīvība (piemēram, cietumos, policijas apcietinājuma iestādēs, garīgās veselības un aprūpes iestādēs) daudz un dažādi faktori var ietekmēt spīdzināšanas un sliktas izturēšanās apjomu, tāpēc efektīvam preventīvajam darbam ir nepieciešama visaptveroša pieeja. Šāda veida iestādēs preventīvais darbs ietver arī sabiedrības informēšanu un pastāvīgu dialogu ar valsts iestādēm un nevalstiskajām organizācijām, kā arī sadarbību ar starptautiskajām cilvēktiesību organizācijām.
Galvenās atziņas
Iegūtā pieredze un informācija būs noderīga Latvijas NPM darbības stiprināšanā, lai efektīvāk veiktu brīvības ierobežošanas vietu uzraudzību un nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem, vadoties no Ziemeļvalstu kolēģu sniegtās informācijas.
Tāpat svarīgi vēl vairāk informēt sabiedrību par spīdzināšanas un sliktas izturēšanās riskiem, kā arī veidot pastāvīgu dialogu ar dažāda veida iesaistītajām iestādēm šajā jomā. Viens no konkrētajiem uzdevumiem – Prevencijas daļa vērtēs iespējas izstrādāt informatīvo materiālu par NPM mērķiem un principiem, kuru vizīšu laikā izsniegtu gan iestādes darbiniekiem, gan iemītniekiem.
Par preventīvo mehānismu
Nacionālais preventīvais mehānisms ir neatkarīgs mehānisms, kura viens no galvenajiem pienākumiem ir veikt regulāras vizītes uz iestādēm, kurās cilvēkiem ir vai varētu tikt ierobežota brīvība, ar mērķi novērst sliktas izturēšanās riskus, piemēram, bērnu namos, pansionātos, psihoneiroloģiskās slimnīcās, ieslodzījuma vietās, aizturēto ārzemnieku un patvēruma meklētāju izmitināšanas vietās.
Prevencijas vizītēs tiek vērtēti dažādi iestādes aspekti, kā privātuma un pieejamas vides nodrošināšana, tiesības uz tikšanās iespējām un pilnvērtīgu komunikāciju ar saviem tuviniekiem, saturīga brīvā laika pavadīšanas iespējas, pastaigu svaigā gaisā nodrošināšana; sociālās aprūpes un rehabilitācijas plānu dokumentēšana u.c.
