Atzinums pārbaudes lietā Nr. 2024-73-23BA par bērna tiesībām adopcijas procesā

Tiesībsarga atzinums pārbaudes lietā Nr. 2024-73-23BA par bērna tiesībām adopcijas procesā (tiesības uz identitātes -tautības, valodas – saglabāšanu)

Kurš pieteica un par ko?

Pārbaudes lieta izskatīta pamatojoties uz audžuģimenes iesniegumu par audžuģimenē ievietota bērna nodošanu pirmsadopcijas aprūpē ģimenē, kurā sarunvaloda ģimenē ir krievu valoda, tā pārkāpjot bērna tiesības uz identitātes (tautību, valodu) saglabāšanu. Ņemot vērā bērna vecumu (4 gadi) un to, ka bērnam krievu valoda ir pilnībā sveša, tas rada risku un grūtības bērnam iekļauties adoptētāju ģimenē. Bāriņtiesas izvairās no pienākumu pildīšanas un neievēro korektu adopcijas procesu. Bāriņtiesa adoptētāju tikšanās reizēs ar bērnu nav piedalījusies, izņemot pirmo tikšanās reizi, kad bāriņtiesas darbiniece aizgājusi neilgi pēc iespējamo adoptētāju un bērna iepazīšanās. Audžuģimenei atteikts izsniegt bāriņtiesas lēmumu, tā liedzot to pārsūdzēt tiesā.

Kādu iespējamo pārkāpumu izvērtē?

Pārbaudes lietā vērtēts:

• vai adopcijas gadījumā esošās tiesību normas paredz bērna tiesību uz identitāti saglabāšanu labākajā veidā, līdzsvaro tās ar tiesībām uzaugt ģimenē;
• bāriņtiesu sadarbību un iesaistīšanos, lai nodrošinātu bērna pāreju uz adoptētāju ģimeni bērnam saudzīgā veidā;
• audžuģimenes tiesības piedalīties administratīvajā procesā bāriņtiesā un saņemt lēmumu.

Problēmas īss raksturojums, citi būtiskie lietas apstākļi

2022. gada vasarā audžuģimenē ievietoja meiteni, gadu un 11 mēnešus vecu. Audžuģimene neizvēlējās izmantot prioritārās tiesības adoptēt bērnu, jo piekrita bērna adopcijai citā ģimenē. 2024. gada augusta sākumā bāriņtiesa informēja audžuģimeni, ka adoptētāji vēlas iepazīties ar bērnu, lai uzsāktu adopcijas procesu. Uz audžuģimenes lūgumu bāriņtiesai piedalīties bērna un adoptētāju tikšanās reizēs bāriņtiesa norādījusi, ka tas nav obligāti. Adoptētāji līdz lēmuma par bērna nodošanu pirmsadopcijas aprūpē tikušies četras reizes uz dažām stundām. Ar bāriņtiesas lēmumu bērns 2024. gada augusta beigās nodots pirmsadopcijas aprūpē adoptētājiem, kuru sadzīves saziņas valoda ir krievu valoda. Lai gan bērnam nebija izveidojušās uzticības attiecības ar adoptētājiem, piesaistot psiholoģi, bērns tika aizvests uz adoptētāju dzīvesvietu, pienācīgi nesagatavojot bērnu saudzīgai pārejai uz jaunu ģimeni.

Būtiskākie secinājumi

Tiesību normās, kuras regulē adopcijas kārtību Latvijā, nav noteikts, ka adopcijas reģistrā ir jāiekļauj ziņas par adoptētāju saziņas valodu ģimenē un tautību, ne arī par adoptējamā bērna saziņas valodu un tautību. Tas norāda, ka minētajiem identitātes elementiem, t.sk. bērna etniskai izcelsmei, netiek pievērsta pietiekama vērība adoptējamā bērna un iespējamo adoptētāju savietojamībai. Ja minētā informācija nav ietverta Adopcijas reģistrā, Labklājības ministrijai, uzsākot adopcijas procesu un informējot iespējamos adoptētājus par adoptējamo bērnu – nav iespējams labākajā veidā nodrošināt bērna tiesības uz identitāti saglabāšanu.

Bāriņtiesa (bērna juridiskais pārstāvis) nav pietiekami rīkojusies, lai iepazīšanās un attiecību veidošana jau sākotnēji tiktu organizēta bērnam saudzīgā veidā, bāriņtiesa rīkojusies formāli. Bāriņtiesai ir jāvada adoptētāju un bērna iepazīšanās pirmsadopcijas process, vajadzības gadījumā savlaicīgi jāpieaicina psihologs.

Lēmuma pieņemšana par konkrētā bērna nodošanu pirmsadopcijas aprūpē notikusi formāli, bāriņtiesa nav nodrošinājusi bērna juridiskā pārstāvja un audžuģimenes, kurā bērns ievietots, iesaisti un uzklausīšanu, ir iegūta pretrunīga informācija par viedokļa noskaidrošanu no bērna juridiskā pārstāvja un audžuģimenes, saruna ar bērnu nav notikusi vispār.

Rekomendācijas

Labklājības ministrijai veikt adopcijas tiesiskā regulējuma pilnveidi. Pilnveidojot adopcijas tiesisko regulējumu, izvērtēt vajadzību tajā iesaistīt divas vai pat trīs bāriņtiesas (kura lēmusi par bērna ārpusģimenes aprūpi, adoptētāja dzīvesvietas un bērna dzīvesvietas), lai pēc iespējas mazinātu administratīvo slogu, pēc iespējas labākajā veidā nodrošinot katra bērna individuālās vajadzības.
Bērnu aizsardzības centram pilnveidot Bāriņtiesu rokasgrāmatā iekļautos metodiskos ieteikumus bāriņtiesām par adopciju.

Bāriņtiesām nepieļaut situācijas, ka:

• informācija lēmuma pieņemšanai tiek noskaidrota sarunā pa telefonu, bērna viedoklis netiek noskaidrots vispār;
• bērna pirmsadopcijas process netiek vadīts un arī uzraudzīts, īpaši, ja bērns ir ievietots audžuģimenē.