Likumā precizē tiesībsarga lomu nacionālā preventīvā mehānisma uzdevumu izpildē
Aprīļa sākumā spēkā stājās grozījumi Tiesībsarga likumā, kuri precizē tiesībsarga funkcijas nacionālā preventīvā mehānisma uzdevumu izpildē. Piemēram, tiesības sniegt iestādēm ieteikumus jautājumos par cilvēkiem, kuri uzturas brīvības ierobežošanas vietās, un saņemt informāciju par rezultātiem.
“Atslēgas vārdi šajā gadījumā ir “likumā nostiprinātas funkcijas”, jo būtībā šos pienākumus tiesībsargs veica jau iepriekš. Jau no Tiesībsarga biroja darbības pirmsākumiem tā darbinieki apmeklē plašākai sabiedrībai slēgtās iestādes. Turklāt 2017. gadā ar valdības lēmumu tiesībsargam uzticēja veikt preventīvā mehānisma funkciju,” likuma grozījumu būtību paskaidro Tiesībsarga biroja Prevencijas daļas vadītāja Gundega Bruņeniece.
Būtiski atzīmēt, ka 2022. gada 9. janvārī stājās spēkā Latvijai saistošais Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem Fakultatīvais protokols (Papildprotokols), kas apliecināja tiesībsarga institūcijas tiesības veikt nacionālā spīdzināšanas novēršanas preventīvā mehānisma uzdevumus Latvijā. Viens no galvenajiem pienākumiem šādām institūcijām ir veikt regulāras vizītes ar mērķi novērst sliktas izturēšanās riskus iestādēs, kurās cilvēkiem ir vai varētu tikt ierobežota brīvība. Šādas iestādes ir, piemēram, bērnunami, veco ļaužu pansionāti, psihoneiroloģiskās slimnīcas, ieslodzījuma vietas, internātskolas, aizturēto ārzemnieku un patvēruma meklētāju izmitināšanas vietas.
Ikdienā šo funkciju kopš 2018. gada marta veic Tiesībsarga biroja Prevencijas daļas darbinieki. Prevencijas vizītēs vērtē tādus aspektus kā privātuma un piekļūstamas vides nodrošināšana, tiesības uz tikšanās iespējām un pilnvērtīgu saziņu ar tuviniekiem, saturīga brīvā laika pavadīšanas iespējas, pastaigas svaigā gaisā; sociālās aprūpes un rehabilitācijas plānu dokumentēšana u.c. Uzraudzība palīdz samazināt cilvēktiesību pārkāpumus, veicinot atbildīgumu un pārskatāmību iestāžu darbā.
Kādas tiesības ir nacionālajam preventīvajam mehānismam?
Lai nacionālais preventīvais mehānisms efektīvi darbotos, tiesībsargam noteiktas tiesības jebkurā laikā bez saskaņošanas ar iestādi apmeklēt brīvības ierobežošanas vietas, brīvi pārvietoties to teritorijā, apmeklēt visas telpas un vienatnē satikties un aprunāties ar cilvēkiem, tai skaitā ar bērniem, bez iestādes vadītāja vai darbinieku klātbūtnes.
Tiesībsargs var arī pieaicināt ekspertu brīvības ierobežošanas vietas apmeklējumam (piemēram, sertificētu psihiatru vai citu speciālistu.)
Tiesībsargam ir tiesības saņemt visu informāciju, kas saistīta ar izturēšanos pret cilvēkiem, kuri uzturas brīvības ierobežošanas vietās, tai skaitā personas datus, kā arī informāciju par viņu uzturēšanās apstākļiem, skaitu un atrašanās vietu.
Tiesībsargs vizītes uz brīvības ierobežošanas iestādēm plāno pats, ņemot vērā tādus kritērijus kā iestādes būtība, cilvēku skaits, sliktas izturēšanās riski, kā arī reaģējot uz iestādēs esošo un citu iedzīvotāju sūdzībām.
Uzziņai
2024. gadā kopumā Tiesībsarga biroja pārstāvji devušies 39 vizītēs (2023. gadā – 30, 2022. gadā – 62, bet 2021. gadā – 32 vizītes).
Ar iepriekš veikto vizīšu ziņojumiem iespējams iepazīties Tiesībsarga biroja mājaslapā sadaļā “Preventīvais mehānisms” un resursu datubāzes sadaļā.