Tiesībsargs norāda uz nepieciešamajiem uzlabojumiem labklājības nozarē

Trešdien, 3. novembrī, tiesībsargs Juris Jansons attālināti tikās ar labklājības ministru Gati Eglīti, lai pārrunātu aktuālos un ministrijas pārraudzībā esošos jautājumus, kuriem tiesībsarga skatījumā nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību.

Sarunas laikā tika akcentētas tādas tēmas kā jaunais asistenta pakalpojuma modelis, cilvēku ar invaliditāti nodarbinātība, minimālais ienākums strādājošam un nestrādājošam cilvēkam ar invaliditāti, valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas bērnu kopšanas atvaļinājuma laikā, deinstitucionalizācijas process, atbalsta personas pakalpojums cilvēkiem  ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī bērnu psiho-emocionālā veselība Covid-19 pandēmijas laikā.

Tiesībsargs jau iepriekš kopumā ir paudis atbalstu jaunajam asistenta pakalpojuma modelim, jo tas mazina administratīvo slogu un ir draudzīgāks lietotājam, tomēr ar jauno kārtību tiek ierobežots, piemēram, pakalpojums cilvēkiem ar smagu un ļoti smagu invaliditāti.

Nepieciešams arī rast risinājumu jautājumā, lai minimālais ienākums strādājošam un nestrādājošam cilvēkam ar invaliditāti būtu samērīgs, lai nestrādājošs cilvēks ar invaliditāti varētu apmierināt savas pamatvajadzības, saņemot cilvēka cienīgai dzīvei atbilstošu atbalstu.

Tāpat jāatrisina jautājums par Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu palielināšanu bērna kopšanas atvaļinājuma laikā. Tiesībsarga skatījumā šis jautājums ir jāatrisina politiski un iespējamā vēršanās Satversmes tiesā ir tikai galējs līdzeklis šī jautājuma risināšanā.

Tiesībsarga uzskatā būtiski uzlabojumi nepieciešami arī deinstitucionalizācijas procesā – nosakot skaidru politiku, straujāk virzoties prom no lielajiem sociālās aprūpes centriem, gan ceļot darbinieku kvalifikācijas līmeni. “Daudzie miljoni vispirms nav jāiegulda betonā, bet gan cilvēkos”, akcentēja tiesībsargs.

Tiesībsargs arī norādīja uz iestrēgušo Bāriņtiesu reformu un vēlreiz uzsvēra, ka nepieciešams atteikties no tādas institūcijas kā bērnu nams, tā vietā sekmējot bērnu nokļūšanu audžuģimenēs.

Tiesībsargs un ministrs bija vienisprātis, ka Covid-19 pandēmijas apstākļos daudz lielāka uzmanība jāpievērš bērnu psihoemocionālajai veselībai, piedāvājot viņiem atbilstošas nodarbes un atbalstu arī ierobežotās sabiedriskās dzīves apstākļos, ņemot vērā satraucošos datus[1] par bērnu garīgās veselības būtisku pasliktināšanos, radot sekas, kas nākotnē sabiedrībai izmaksās ievērojami dārgāk.