Tiesībsargs atbild: Par privilēģiju piešķiršanu pret Covid-19 vakcinētajiem
Tiesībsargs ir saņēmis kāda iedzīvotāja jautājumu par privilēģiju piešķiršanas pamatotību tiem cilvēkiem, kuri ir vakcinēti pret Covid-19. Tiesībsargs atbild – jau iepriekš esam norādījuši, ka ir svarīgs fokuss, kā šo jautājumu skatīt. No cilvēktiesību viedokļa uz to ir jāskatās nevis kā uz priekšrocību sniegšanu vakcinētajiem, bet gan ierobežojumu mīkstināšanu un atcelšanu.
Pamatojums
Cīņa ar Covid-19 infekciju sabiedrībā ir ieviesusi virkni būtisku ierobežojumu, kas vienlaikus ir uzskatāmi arī par cilvēktiesību ierobežojumiem. Ārkārtējā situācija bija pamatots arguments cilvēktiesību ierobežošanai.
Ir svarīgi atcerēties, ka cilvēktiesību ierobežojumi ir vienmēr vērtējami iespējami šauri, tikai tik daudz, cik to nenovēršami prasa situācijas raksturs. Turklāt valsts uzdevums ir regulāri raudzīties, vai noteiktie ierobežojumi vēl aizvien ir nepieciešami un nebūtu pārskatāmi. Tādēļ par pareizu un atbilstošu ir atzīstama valdības rīcība, ka, palielinoties vakcinēto skaitam sabiedrībā un uzlabojoties epidemioloģiskās drošības situācijai, noteiktie ierobežojumi tiek atviegloti.
- vakcīnas ir brīvi pieejamas visām sabiedrības grupām;
- ir sasniegta noteikta vakcinācijas aptvere;
- ir atbilstoša epidemioloģiskā situācija (slimnīcas nav pārslogotas);
- ir ieviesta efektīva vakcinācijas fakta kontrole;
- vakcinētām personām iespējami tiek pielīdzinātas ar Covid-19 izslimojušās personas, kurām vēl ir saglabājušās antivielas.
Ikviena cilvēka lēmums par vakcinēšanos pret Covid-19 izriet no viņam pieejamās informācijas par virkni būtiskiem un savstarpēji saistītiem aspektiem – pandēmiju un tās nopietnību, vakcināciju un tās nozīmīgumu, vakcīnām un to drošību, personisko veselības stāvokli, anamnēzi, organisma individuālo reakciju, zināšanām par spēkā esošo tiesisko regulējumu, kā arī pārliecībā. Savukārt minētie aspekti ir ciešā saiknē ar pieejamās informācijas avotu, tā ticamību un tvērumu. Tādējādi ir ļoti svarīgi, ka ikviena cilvēka lēmums vakcinēties vai to nedarīt, ir balstīts racionālos apsvērumos, nevis, piemēram, sazvērestības teorijās, sociālajos tīklos anonīmi izplatītā dezinformācijā vai ignorancē.