Tiesībsargs: Jāveicina iecietība pret cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem

Tiesībsargu uztrauc naidīgums un aizspriedumi kādi ik pa laikam izskan publiskajā telpā par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Jo īpaši situācija saasinās brīžos, kad pašvaldības plāno veikt plašākus būvniecības projektus, lai uzlabotu šo cilvēku dzīves kvalitāti.

Tiesībsarga ieskatā līdzšinējā sabiedrības izglītošana un izpratne jautājumos par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem jautājumiem ir bijusi nepietiekama. Tomēr tas nav attaisnojums dažādu aizskarošu un neiecietīgu izteikumu paušanai par cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem vietu sabiedrībā, kā arī aicinājumiem liegt viņiem cilvēktiesības.

Neiecietība un tolerances trūkums sabiedrībā ir vērojams daudzkārt, bet īpaši pamanāms bija Ādažu un Ogres novada plānoto būvniecības projektu kontekstā, kas paredz izveidot dažādu sociālo pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Tiesībsargu uztrauc diskusiju kultūras līmenis, spriežot par konkrēto sabiedrības grupu.

Skaidrojums

Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem ir daļa no sabiedrības, un arī pārējās sabiedrības attieksmei, zināšanām un komunikācijas prasmēm ir nozīme, cik veiksmīga ir līdzās pastāvēšana. Palīdzība un jēgpilns, pētījumos un labākajā praksē balstīts papildu atbalsts no pašvaldības ir nepieciešams arī ģimenēm, kuras dažkārt ikdienā uzņemas vislielāko darbu, uzlabojot cilvēku ar garīga rakstura traucējumu dzīves.

Pašvaldības pienākums skaidrot sabiedrībai savus lēmumus un vērtības, kuru dēļ pašvaldība konkrētu lēmumu ir pieņēmusi. Šāds uzdevums gan ir sarežģītāks, ja personām ar garīga rakstura traucējumiem ilgstoši nav ticis sniegts tām nepieciešamais atbalsts, lai piedalītos sabiedrības dzīvē.

Tiesībsargs un starptautiskās institūcijas jau vairākkārt ir rekomendējušas Latvijas valdībai pastiprināt atbalsta pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un viņu ģimenēm vietējā kopienā – veicināt deinstitucionalizāciju, sekmēt sociālo iekļaušanu un pieeju kvalitatīvai izglītībai. Šīs rekomendācijas sasaucas ar raizēm par sabiedrības negatīvajiem aizspriedumiem attiecībā uz par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Tiesībsargs vērš uzmanību – vairāk kā 10 gadu pieredze Latvijā kopš ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām spēkā stāšanās rāda – pašvaldības, kuras mērķtiecīgi iegulda resursus cilvēku ar invaliditāti dzīves uzlabošanai, sasniedz rezultātus, kas ļauj ikvienam dzīvot un pilnveidoties iekļaujošā vidē.

• Labklājības ministrijas projekts “Cilvēks, nevis diagnoze”
• Veselības ministrijas informatīvā kampaņa “Viss ir norm.a” 

• Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem „ZELDA” 
• Biedrība “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns””
• Biedrība „Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi”