Aptaujas: Sabiedrības un žurnālistu informētība par Vispārīgo datu aizsardzības regulu

Sabiedrības aptauja

Tiesībsargs, sadarbībā ar “Pētījumu centru SKDS” veicis iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu, kāda ir sabiedrības informētība par Vispārīgās datu aizsardzības regulas praktiskajiem aspektiem. Būtiski ņemt vērā, ka līdz 25. maijam, kad regula stājas spēkā, atlikušas vien dažas dienas.

Aptaujā piedalījušies 1005 respondenti, aptverot gan Rīgā, gan Pierīgā, gan novados dzīvojošos cilvēkus.

1. Tiesībsargs vaicāja, kuriem no zemāk minētajiem apgalvojumiem par šo regulu cilvēki piekrīt:

35,9% – Esmu informēts/a par šīs regulas būtību (ko tā paredz, aizliedz utt.)

35,6% – Zinu, ar kuru datumu regulu sāk piemērot

24,4% – Zinu, kur atrast informāciju par regulu, tās prasībām

22,3% – Zinu, kādās situācijās ir jābūt uzmanīgam/-ai, lai nepārkāptu regulas un ar to saistīto normatīvo aktu prasības

17,4% – Esmu informēts/a, kā regula ietekmēs manu ikdienas dzīvi

10,2% – Esmu informēts/a par ieguvumiem no šīs regulas ieviešanas

36,6% – Nezinu neko no augstākminētā

2. Runājot par personas tiesībām internetā, tika vaicāts kuriem no zemākminētajiem apgalvojumiem cilvēki piekrīt:

27,5% – Esmu informēts/a, no cik gadiem bērns pats varēs reģistrēties sociālajos tīklos

16,9% – Zinu, kas ir “tiesības tikt aizmirstam”

16,1% – Zinu, pie kā vērsties, ja atrodu, ka internetā bez manas ziņas nopublicēta mana mājas adrese

13,0% – Esmu informēts/a, kur var pieprasīt, lai “tiktu aizmirsts”

56,6% – Nezinu neko no augstākminētā

Žurnālistu aptauja

Papildu iedzīvotāju aptaujai tiesībsargs aptaujāja arī žurnālistus, jo viņu profesionālā darbība ir tiešā veidā saistīta ar vairāku tiesību samērošanu, meklējot vidusceļu starp datu aizsardzību un vārda brīvību. Ātrajā aptaujā iegūtas 69 žurnālistu atbildes.

1.Vai par jauno ES datu regulu jūtaties zinošs?

27,5% – Jā

72,5% – Nē

2.Vai redakcijā esat pārrunājuši, kā jaunā ES datu regula ietekmēs žurnālistu darbu?

66,7% – Jā

33,3% – Nē

3.Vai pēc šī gada 25. maija Jūs savā Twitter vai citā sociālā tīkla kontā drīkstēsiet ievietot cilvēka foto no mītiņa vietas reportāžas?

75,4% – Jā

24,6% – Nē

4.Vai Jums būs pienākums šādu foto (cilvēka foto no mītiņa vietas reportāžas) no sava Twitter vai citas sociālā tīkla konta dzēst pēc personas lūguma?

84,1% – Jā

15,9% – Nē

5.Aptaujā arī tika lūgts norādīt, kādas tieši ir neskaidrības par jaunās datu regulas piemērošanu savā kā žurnālista darbā. Zemāk atspoguļota daļa no atbildēm, komentāriem.

1. Vēlētos saņemt kompetentu un uzticamu informāciju vienkāršā formā, kā tas tieši skars manu žurnālista darbu un privātās aktivitātes sociālajos tīklos.
2. Visvairāk neskaidrību ir pašām iestādēm, piem., bērnudārzi pauž, ka pie viņiem neko nedrīkstēs filmēt, līdzīgi uzvedas slimnīcas. Skaidrojoši klipi šo situāciju varētu risināt.
3. Redakcijā pārrunājām, bet secinājām, ka neko no jaunās regulas nesaprotam! Tieslietu ministrija nespēj sniegt skaidras atbildes, kā kurā situācijā rīkoties – ne kā privātpersonām, ne kā žurnālistam.
4. Neskaidrību ir daudz, jo visas atbildes ir tikai minējumi.
5. Bailes par regulas visaptverošo raksturu, ka vismazākā kļūme nozīmē datu aizsardzības pārkāpumu.
6. Kādā veidā turpmāk būs iespējams veidot fotoreportāžas no notikumu vietām un pasākumiem? Kā jaunā regula atsauksies uz žurnālistisko pētījumu veikšanu?
7. Līdz ko regula tiks detalizēti pārrunāta, domāju, ka neskaidrībām nevajadzētu būt. No šobrīd dzirdētā uzskatu, ka regula ir nevajadzīgs, žurnālistu darbu apgrūtinošs elements. Kurā gadījumā regulas pārkāpšana ir sabiedrības interesēs. Vai izklaide ir pietiekams iemesls. Šobrīd dažādas institūcijas sniedz pretrunīgu informāciju par regulas nosacījumiem, piemēram, viena saka, ka sabiedrības intereses, kā to nosaka Likums par presi ir augstākas par regulu, cita – ka otrādi.
8. Bažas, ka šī regula kalpos par nepamatotu atrunu, lai nesniegtu informāciju. Protams, pagaidām nav ļoti pilnīgas informācijas arī žurnālistiem.
9. Problēmas ir ar valsts pārvaldes iestāžu kompetenci un savstarpējo viedokļu saskaņošanu. Piemēram, Datu valsts inspekcija žurnālistu apmācības pasākumā skaidroja, kā žurnālisti drīkst rīkoties noteiktās situācijās kontekstā ar jauno datu regulu, taču šis skaidrojums bija ļoti defektīvs, jo nebija nekādā sajūgā ar citām jomām un tiesībām, tostarp neņemot vērā bērnu tiesību aizsardzības prioritātes principu (proti, DVI pārstāvis teica, ka tā un tā drīkst rīkoties, jo regula to neierobežo, taču vienlaikus bija skaidrs, ka šī rīcība ir pretrunā bērna tiesībām – nelaimīgā kārtā tas nebija skaidrs DVI pārstāvim pašam). Tāpat DVI skaidroja, ka žurnālistiem ir tiesības saņemt noteikta veida un apjoma informāciju no Valsts policijas, taču dzīve parāda, ka VP jau šobrīd paniskās bailēs sniedz vairāk nekā minimālu info, atsaucoties tieši uz datu regulu, lai gan noklusētās informācijas saturs nekādā ziņā nepārkāptu nekādas tiesības un intereses. Tādēļ iestādes jau tagad regulu izmanto kā vairogu, lai nesniegtu informāciju, savukārt žurnālistiem nav mehānisma, kā tās “piespiest” šo info sniegt. Tādēļ vairāk būtu nepieciešams, nevis apmācīt žurnālistus, bet gan valsts pārvaldes iestādes, lai viņu izpratne par datu regulu būtu vienota un loģiska, nevis kazuistiska. Turklāt lai tā nekļūtu par ieganstu informācijas nesniegšanai, kas šķiet visbūtiskākais drauds žurnālista darbā kontekstā ar paredzamajām izmaiņām.
10. Ja žurnālistam vajag sazināties ar kādu personu raksta sagatavošanas nolūkos, un viņš ir dabūjis no kādas trešās personas privāto telefona numuru vai e-pastu, – vai šādai rīcībai ir Vispārīgo datu aizsardzības regulas pārkāpšanas pazīmes? Runa iet par gadījumiem, kad cilvēks, ar kuru žurnālistam jāsazinās, ir amatpersona, NGO pārstāvis vai komersants (tātad sarunas temats ir viņa darbība), un izvairās no kontaktiem.
11. Vislielākā neskaidrība šobrīd ir ar demogrāfiskās tabulas publicēšanu, kur minēti miruša cilvēka vārds, uzvārds un dzimšanas gads. Dzimtsarakstu nodaļas atsakās šādus datus sniegt, lai regula neaizsargā mirušu personu datus. Tāpat nav skaidrs, kas notiks ar laikraksta redakcijā iesniegtiem, klientu apmaksātiem apsveikumiem jubilāriem. DVI speciālisti apgalvo, ka žurnālistiem ir tiesības atteikt dzēst cilvēku attēlus no ziņu portāliem galerijās, kas uzņemtas publiskos pasākumos. Taču līdz galam tomēr skaidrības nav vai cilvēkam var atteikt dzēst viņa bildi vai nē.

Pielikumā atradīsiet plašākus aptauju izklāstus, vizualizācijas.