Valsts un pašvaldību institūcijās vāja izpratne par cilvēku tirdzniecību

Trešdien, 29. martā, Tiesībsarga birojā prezentē pētījumu “Latvijas pašvaldības sociālo dienestu, bāriņtiesu un Nodarbinātības valsts aģentūras filiāļu izpratne par savu lomu cilvēku tirdzniecības upuru identificēšanas procesā”. 

Darba grupas[1] sanāksmē tiesībsargs iepazīstinās ar pētījumā apkopoto statistiku par identificētajiem cilvēku tirdzniecības gadījumiem pašvaldībās un līdzšinējo rīcību, sniegs izvērtējumu par institūciju izpratni par cilvēku tirdzniecību un savas lomas apzināšanos starpinstitūciju sadarbībā. Pētījumā apkopoti pašvaldību darbinieku viedokļi par cilvēku tirdzniecības cēloņiem un novēršanas veidiem, kā arī apmācību nepieciešamību. Tiesībsargs sniegs rekomendācijas starpinstitūciju sadarbības uzlabošanai.

Tiesībsargs: “Par spīti tam, ka virkne starptautisku organizāciju savos ziņojumos norādījušas, ka Latvijā fiksētais oficiāli identificēto cilvēku tirdzniecības upuru skaits neatspoguļo reālos cilvēku tirdzniecības apmērus un būtu jāpievērš pastiprināta vērība, nav vērojami uzlabojumi. Mums gribētos domāt, ka cietušo skaits mazinās, taču pētījuma rezultāti liecina, ka drīzāk tieši sociālo dienestu, bāriņtiesu un citu institūciju darbinieku zināšanu trūkums neļauj identificēt potenciālos vai esošos upurus, tādējādi tiek veidots maldinošs priekšstats par reālo situāciju.”

Pētījumā konstatēts, ka liels skaits institūciju pamatā redz savu lomu tikai kā informatori, kuri ziņo policijai noziedzīga nodarījuma izmeklēšanai. Šādi uztverot savu lomu, tiek piemirsts sociālās palīdzības aspekts, kam atbilstoši konkrēto aptaujāto institūciju kompetencei būtu visneatliekamākā loma. Šis apstāklis, līdz ar sniegto informāciju par iestāžu rīcības modeļiem, apliecina, ka ne visas institūcijas izprot sociālās rehabilitācijas pakalpojuma cilvēku tirdzniecības upuriem piešķiršanas sistēmu Latvijā.

“Cilvēku tirdzniecība nav aplūkojama atrauti no kopējām sociālajām problēmām Latvijas pašvaldībās. Bez mērķtiecīgām programmām nabadzības risku mazināšanai un ekonomikas stimulēšanai cilvēku tirdzniecības riski saglabāsies ļoti augsti. Pat pēc pieejamajiem datiem mēs redzam, ka diemžēl Latvija ir gan cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes, gan tranzīta un mērķa valsts,” norāda tiesībsargs.