Stambulas konvencija – Latvijas solījums ANO un iekšzemes spēles
Valsts jau šobrīd starptautiskajiem partneriem ir apliecinājusi savu gatavību pievienoties Stambulas konvencijai. Šāda valsts apņemšanās pausta šī gada janvārī ANO Cilvēktiesību padomes Vispārējā periodiskā pārskata darba grupas 24.sesijā, kurā vērtēja Latvijas uzņemtās cilvēktiesību saistības un paveikto tajās.
ANO Cilvēktiesību padomes Vispārējā periodiskā pārskata (Universal Periodic Review, UPR) 2.cikla ietvaros 2016.gada 26.janvārī Latvijai citas valstis sniedza ieteikumus cilvēktiesību jomas uzlabošanā. Cita starpā bija arī rekomendācijas ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb plašāk pazīstamu kā Stambulas konvenciju.
Par 74 saņemtām rekomendācijām, tajā skaitā attiecībā par Stambulas konvencijas ratifikāciju, Latvija jau 2016.gada 28.janvārī UPR sesijā ir paudusi atbalstu, proti, ir devusi nepārprotamu signālu starptautiskai sabiedrībai par apņemšanos šīs rekomendācijas ieviest. Šī apņemšanās ir fiksēta UPR darba grupas ziņojuma projektā par Latviju (gan ziņojuma 28.01.2016. redakcijā, gan ziņojuma precizētajā 05.02.2016. redakcijā).
UPR darba grupas 05.02.2016. ziņojuma projektā par Latviju norādīts, ka Latvijas valsts interaktīvā dialoga laikā ir paudusi, ka tā apņemas pievienoties Stambulas konvencijai līdz 2018.gadam (ziņojuma 4.lpp., 13.paragrāfs) un konvencijas pievienošanās sagatavošanās procesā tā plāno pārskatīt normatīvo aktu ietvaru, lai tas pilnībā atbilstu Konvencijas nosacījumiem (ziņojuma 8.lpp., 49.paragrāfs).
“Ir neizprotama šāda valdības reakcija – ANO stāstīt un apņemties vienu, bet šeit Latvijā uz vietas stāstīt ko citu,” uzskata tiesībsargs Juris Jansons. Viņš neizpratnē jautā: “Kurus valdība šobrīd māna? Protams, sabiedrībai var rasties jautājums, kāpēc starptautiskā dokumentā, kas stiprina sieviešu aizsardzību pret vardarbību, cita starpā parādās sociālais dzimums.”
Jāvērš uzmanība, ka valdības delegācijā, kas 2016.gada janvārī piedalījās UPR interaktīvajā dialogā un saņemto rekomendāciju sākotnējā pieņemšanā, bija arī Tieslietu, Labklājības, Ārlietu, Iekšlietu, Kultūras, Izglītības un zinātnes un citu institūciju pārstāvji.
UPR darba grupas ziņojuma par Latviju galīgā redakcija būs zināma 2016.gada jūnijā Cilvēktiesību padomes 34.sesijā, bet līdz tam valdībai ir jādod skaidra atbilde vēl par 96 rekomendācijām, par kurām valdības pārstāvji nesniedza skaidru viedokli 2016.gada janvārī.
Papildu materiāli:
28.01.2016. UPR darba grupas video, kurā Latvijas vēstnieks informē par interaktīvā dialoga rezultātiem.