Tiesībsargs preses konferencē informēs par identificētajām veselības aprūpes sistēmas nepilnībām

Trešdien, 3.februārī plkst. 11.00 tiesībsargs rīko preses konferenci par veselības aprūpes sistēmas nepilnībām valsts garantētās medicīniskās palīdzības minimuma un ārstniecības personu atlīdzības kontekstā. Klātesošos iepazīstinās ar pētījumu “Latvijas valsts garantētā medicīniskās palīdzības minimuma atbilstība cilvēktiesību standartam” un tiesībsarga atzinumu par vienlīdzības principa īstenošanu ārstniecības personu atlīdzības noteikšanā. Preses konference notiks Tiesībsarga biroja konferenču zālē (Rīgā, Baznīcas ielā 25, 4.stāvā).

Pētījuma “Latvijas valsts garantētā medicīniskās palīdzības minimuma atbilstība cilvēktiesību standartam” fokuss vērsts divos aspektos: [1] Satversmes garantētā veselības aprūpes minimuma atbilstība cilvēktiesību standartam un [2] būtiskākās nepilnības veselības aprūpē.

Daži no pētījuma secinājumiem ir:

• Nepamatoti konstitucionāla vērtība deleģēta valdībai, kas var novest pie situācijas, ka veselības aprūpe tiek garantēta, piemēram, tikai kā neatliekamā medicīniskā palīdzība;
• Neatvēlot pietiekamu finansējumu veselības aprūpei, valsts rīkojas pretēji sociāli atbildīgas valsts principam (kas garantēts gan Satversmē, gan starptautiskos tiesību aktos, kam Latvija pievienojusies);
• Atsevišķos segmentos – retās slimības, orgānu transplantācija – ir konstatējama diskriminācija.

Savukārt tiesībsargs atzinumā par vienlīdzības principa īstenošanu ārstniecības personu atlīdzības noteikšanā vērtēja, vai ārstniecības personām noteiktais pagarināts normālais darba laiks sasniedz leģitīmo mērķi un vai valsts noteikusi pienācīgu kompensāciju par darbu pagarināta normālā darba laika apstākļos.

Šobrīd Ārstniecības likums noteic, ka ārstniecības personai var noteikt pagarinātu normālo darba laiku (60 stundas nedēļā), kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku (40 stundas nedēļā), ja tiek ievēroti darba drošības un veselības aizsardzības vispārīgie principi. Pagarinātu normālo darba laiku var noteikt, lai nodrošinātu cilvēkresursus veselības nozarē ilgtermiņā un tādejādi garantēt ārstniecības pieejamību. Savukārt darba samaksa par darbu, kas pārsniedz normālo darba laiku (t.i., sākot no 41.līdz 60.stundai), netiek apmaksāta kā virsstundas.