Par bērnu tiesību ievērošanu Dziesmu svētku gaitā

29.09.2015. Latvijas Avīzē publicēts Vijas Kraujas raksts “Vai Dziesmu svētku nākotne apdraudēta?” Rakstā Saeimas deputāts un virsdiriģents Arvīds Platpers uzdod jautājumus – vai tiesībsarga vēršanās ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem Dziesmusvētku organizēšanas laikā nav uzskatāma par bērnu pazemošanu? Vai netiek aizskartas viņu (bērnu) iegūtās pozitīvās emocijas?

Ņemot vērā, ka šādi jautājumi liecina par nepietiekamu bērnu tiesību un tiesībsarga lomas šo tiesību aizsardzībā izpratni, vēlos informēt, ka katrai iestādei ar likumu ir noteiktas funkcijas un uzdevumi, kas kopumā veido iestādes kompetences robežas. Atbilstoši Tiesībsarga likuma 11. panta 4. punktam viena no tiesībsarga funkcijām ir jautājumos, kas saistīti ar cilvēktiesību un labas pārvaldības principa ievērošanu, atklāt trūkumus tiesību aktos un to piemērošanā, kā arī veicināt šo trūkumu novēršanu. Pildot Tiesībsarga likumā noteiktās funkcijas un uzdevumus, tiesībsargam ir tiesības, pamatojoties uz viņa rīcībā esošajiem materiāliem, vērsties pie citām kompetentām institūcijām, lai izlemtu jautājumu par lietas ierosināšanu.

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 50.¹ panta pirmo daļu bērns var piedalīties dažādās aktivitātēs (pasākumos), ja tās netraucē viņam iegūt izglītību, kā arī neapdraud viņa drošību, veselību, tikumību vai citas būtiskas intereses. Atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 50.² panta pirmajai daļai publiskos pasākumos, kuros piedalās bērni, vai bērniem pieejamās publiskās izklaides, sporta vai atpūtas vietās nodrošināma bērna drošība.

Savukārt Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72.panta pirmā daļa nosaka, ka bērnu pasākumu un tādu pasākumu organizatori, kuros piedalās bērni, ir atbildīgi par bērna veselības un dzīvības aizsardzību, par to, lai bērns būtu drošībā, lai viņam tiktu sniegti kvalificēti pakalpojumi un ievērotas citas viņa tiesības. Minētā panta otrā daļa paredz, ka par izdarītajiem pārkāpumiem pasākumu organizatori ir saucami pie disciplinārās vai citas likumā noteiktās atbildības.

Tā kā tiesībsarga rīcībā bija nonākusi informācija par bērnu tiesību pārkāpumiem Dziesmusvētku organizēšanas laikā (nepietiekama un nekvalitatīva ēdināšana, pārslodze, pārblīvēta estrāde u.c.), tiesībsargs vērsās Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu pārbaudīt informāciju un nepieciešamības gadījumā uzsākt kriminālprocesu. Tiesībsarga rīcībā nav Platpera kunga minētās Ģenerālprokurora atbildes, kurā būtu konstatēts, ka organizatoru rīcībā nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes. Gluži pretēji, šobrīd šis jautājums joprojām tiek vērtēts Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona prokuratūrā.

Apstākļu izvērtēšana, vai svētku organizatori ir ievērojuši bērnu tiesības Dziesmusvētku norises laikā, nekādi nevar pazemot bērnus un laupīt gandarījumu par paveikto. Tieši otrādi – šādu apstākļu izvērtēšana var sniegt būtisku ieguldījumu bērnu drošības jautājumiem nākotnē, organizējot šāda mēroga svētkus. Tiesībsarga nostāja, ka atbildīgās personas ir saucamas pie likumā noteiktās atbildības, var radīt nepatīkamas izjūtas svētku organizatoriem, kuri ar savu darbību vai bezdarbību tieši vai netieši ir pieļāvuši normatīvo aktu pārkāpumus, nevis bērniem. Tomēr vēršu Jūsu uzmanību, ka bērnu tiesības valstī ir noteiktas kā prioritāras, līdz ar to uzskatu, ka Dziesmusvētku organizatoriskā puse ir ļoti rūpīgi jāpārbauda un jāvērtē katras iesaistītās personas atbildība par konstatējamiem pārkāpumiem.

Turklāt tiesībsargs vērš uzmanību uz Bērnu tiesību aizsardzības likumu, kurā ir nostiprinātas bērnu tiesības, kā arī bērnu tiesību prioritātes princips.