Tiesībsarga viedoklis par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā organizēto eksāmenu pēc darba laika

Izvēloties iestājeksāmenu vai jebkuru citu centralizētu pārbaudījumu laiku, augstskolām ir tiesības ņemt vērā ne tikai konkrētā indivīda, bet arī citu studentu un sabiedrības intereses un noteikt visām iesaistītajām pusēm piemērotāko un pārbaudījumu mērķim un specifikai atbilstošāko laiku.

2014.gada 4.jūlijā uz Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju tika nosūtīta vēstule, kas jāatzīmē nebija tiesībsarga atzinums pārbaudes lietā. Šajā gadījumā tā bija tulkojama kā aicinājums, bet ne pienākums, iespēju robežās izvēlēties indivīdam saudzīgāku situācijas risinājumu. Tiesībsargs augsti novērtē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas vadības rīcību, rodot iespēju jaunietim kārtot iestājeksāmenus viņam pieņemamā laikā.

Tiesības uz domas, apziņas un reliģijas brīvību ir vienas no svarīgākajām cilvēka pamattiesībām, kas aizsargātas ne tikai Satversmē, bet arī Latvijai saistošajos starptautiskajos cilvēktiesību līgumos. Tā ir nesaraujami saistīta arī ar Satversmē noteikto diskriminācijas aizliegumu un tiesiskās vienlīdzības principu. Reliģijas brīvība sevī ietver divus galvenos aspektus – tiesības ticēt un tiesības praktizēt reliģiju, kas ir uzskatāma par šīs brīvības ārējo izpausmi. Personas tiesības ticēt nav ierobežojamas, tomēr tiesības praktizēt reliģiju saskaņā ar Satversmes 116.pantu ir ierobežojamas līdzīgi kā citas konstitucionāla ranga brīvības.

Izvērtējot katras personas reliģijas brīvības ierobežojumu, kam jābūt noteiktam likumā, vispirms ir jāizvērtē ierobežojuma mērķis. Šāda ierobežojuma pamatā var būt citu cilvēku tiesības, sabiedrības intereses, valsts un sabiedrības drošība un citi likumīgi pamati. Visbeidzot šādam ierobežojumam ir jābūt piemērotam mērķa sasniegšanai un samērīgam ar personai radītajām grūtībām.

Tādējādi, izvērtējot reliģijas brīvības ierobežojumus pārbaudes lietu ietvaros, tiesībsargs vadās no konkrētās situācijas apstākļiem, izvērtējot gan ierobežojuma smagumu, gan sabiedrības vai citu personu intereses. Tomēr gan attiecībā uz reliģijas brīvības, gan citu pamatbrīvību ierobežošanu, ja vien konkrētā situācija to saprātīgi pieļauj, tiesībsargs aicina izvēlēties indivīdam saudzīgāku risinājumu.