Ierobežojumiem pašvaldības deputātiem turpināt pilnvaru realizēšanu ir jābūt un tie jānosaka samērīgi

Tiesībsargs pēc Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un Saeimas Zaļo un zemnieku savienības frakcijas lūguma izvērtēja likumprojekta „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” 4.1 panta redakcijas atbilstību Latvijas Republikas Satversmē (turpmāk tekstā – „Satversme”) garantētajām cilvēktiesībām.

Deputātam ir uzticēts augsts amats un sabiedriski svarīgi pienākumi, tādēļ no viņa var prasīt, lai viņš būtu nevainojams pilsonis un sabiedrības priekšā nestu atbildību par savu darbību, tai skaitā par darbību, kas nav tieši saistīta ar viņa pienākumu izpildīšanu. Valsts interesēs būtu panākt, ka no prokuratūras pret deputātu celtās apsūdzības noziedzīga nodarījuma izdarīšanā tiktu ātrāk izskatītas tiesā, un tiktu kliedētas šaubas, ka parlamenta vai domes darbībā piedalās persona, kas no deleģētās varas nesēja pozīcijas ir zaudējusi sabiedrības uzticību. Tādējādi likumdevēja iniciatīvas ceļā piedāvātajam priekšlikumam, noteikt ierobežojumus pašvaldības līmeņa deputātiem turpināt pilnvaru realizēšanu, ir saskatāms leģitīms mērķis.

Vērtējot noteiktā ierobežojuma samērīgumu ir nepieciešams arī izvērtēt, vai likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, vai nav saudzējošāku līdzekļu tā sasniegšanai, kā arī vai likumdevēja rīcība ir atbilstoša jeb proporcionāla. Turklāt ierobežojumu ir svarīgi izvērtēt nevis kā ierobežojumu tiesībām uz nodarbošanos, bet gan kā ierobežojumu, kas noteikts publiski tiesiskajās attiecībās, lai nodrošinātu pienācīgu valsts dienestu, proti, pienācīgu kalpošanu valsts un sabiedrības interesēm.

Izvērtējot šobrīd likumprojektā ietverto ierobežojuma saturu un piemērošanas kārtību, aplūkojamo normu var vērtēt kā nesamērīgu, sekojošu iemeslu dēļ:

a) likumprojektā paredzētais ierobežojums neparedz konkrētajam sabiedrības interešu apdraudējumam un deputāta nodarījumam atbilstošu individuālu izvērtējumu, bet gan attiecina pilnvaru apturēšanu vai ierobežošanu uz pilnīgi visiem smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem, neskatoties uz to, vai tie būtu paveikti aiz neuzmanības vai citos ārkārtas apstākļos. Ņemot vērā tiesību piedalīties pašvaldības darbā konstitucionālo nozīmi, šādu ierobežojumu ir nepieciešams definēt šauri un precīzi gan attiecībā uz noziedzīga nodarījuma objektu un objektīvo pusi, lai sabiedrības interešu aizskārums acīmredzami būtu saistāms ar turpmāko uzticības zaudēšanu elektorāta priekšā, gan attiecībā uz subjektīvo pusi – tikai par tīšiem noziegumiem. Jāatzīmē, ka Krimināllikumā ir vairāki panti, piemēram, XXIV nodaļā „Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā” – 319.panta pirmā daļa, 325.panta pirmā daļa, kas nebūs kvalificējami kā smagi vai sevišķi smagi noziegumi un nebūs pamata pašvaldības deputāta pilnvaru apturēšanai, bet būs pamats vēlētāju un sabiedrības uzticības zaudēšanai. Demokrātijas stiprināšanai valstī būtu svarīgi, ka ikviens indivīds bauda pilnīgu uzticību valsts varas nesējam, tādēļ nebūtu pieļaujama prakse, ka deputāts, kurš pastrādājis tīšu noziedzīgu nodarījumu, it īpaši, ja tas veikts pildot amatpersonas pienākumus, turpina realizēt pilnvaras vēlētā vai ieceltā amatā;

b) tāpat ierobežojums var būt uzlikts pašvaldības deputātam nesamērīgi ilgi, jo kriminālvajāšana par sarežģītākiem nodarījumiem var ilgt vairākus gadus, kas var pārsniegt pat deputāta mandāta termiņu;

c) likumprojektā noteikto ierobežojumu piemērošana ir paredzēta automātiski. Norādot uz individuālā vērtējuma nepieciešamību un nesamērīgo ierobežojumu, kas noteikts publiski tiesiskajās attiecībās pašvaldības deputātiem, lai nodrošinātu pienācīgu valsts dienestu, likumsakarīgi būtu grozīt arī kārtību, kādā tiek pieņemts lēmums par deputāta pilnvaru ierobežošanu, nosakot institūciju, kas ir tiesīga veikt individuālu deputāta atbilstības ieņemamajam statusam atbilstības izvērtējumu. Iespējams, ka tā varētu būt pašvaldības dome vai administratīvā tiesa, bet šo izšķiršanos būtu jāvērtē likumdevējam.

Tiesībsargs vērš uzmanību, ka kopsakarā ar šiem grozījumiem būtu nepieciešams veikt grozījumus Kriminālprocesa likumā nosakot, ka procesa virzītājam ir pienākums paziņot domei, ka pret deputātu ir uzsākta kriminālvajāšana.

Pilns tiesībsarga atzinuma teksts pievienots pielikumā.