Tiesībsargs atbild
Pētījums „Pacientu cilvēktiesības atrodoties psihoneiroloģiskajā slimnīcā”
Atsaucoties uz Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas izrādīto interesi par cilvēktiesību ievērošanu garīgās veselības aprūpē, Tiesībsarga birojs informēja par 2012.gada nogalē veiktu pētījumu „Pacientu cilvēktiesības atrodoties psihoneiroloģiskajā slimnīcā”. Pētījuma mērķis bija izpētīt Latvijai saistošos cilvēktiesību standartus, īstenojot personu stacionēšanu un ārstēšanu bez to piekrišanas psihoneiroloģiskajās institūcijās, un izvērtēt Latvijas regulējuma atbilstību šiem standartiem un analizēt citu valstu normatīvo regulējumus, meklējot labās prakses piemērus.
Secināts, ka starptautiskie dokumenti paredz samērā izvērstu regulējumu attiecībā uz personu ar garīga rakstura traucējumiem ārstēšanu bez to piekrišanas. Vairākas rekomendācijas un principi detalizēti definē kritērijus, kādos personu varētu pakļaut terapijai bez tās piekrišanas, kā arī apstākļus un nosacījumus, kādos var piemērot fiziskās ierobežošanas līdzekļus. Pēdējo gadu laikā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse ir attīstījusies plašāk šajā jomā, nosakot standartus, kurus valstīm ir jāievēro, lai netiku pārkāpti Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. un 8.panti.
No starptautisko tiesību viedokļa īpaša nozīme attiecībā uz personām ar garīgā rakstura traucējumiem ir ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām. Tās ratifikācija nacionālā līmenī ir bijusi par pamatu reformām vairākās valstīs, piemērojot regulējuma atbilstību Konvencijas nosacījumiem. Izvērtējot citu valstu praksi, var secināt, ka normatīvie regulējumi ir krietni attīstītāki un detalizētāki, salīdzinot ar Latviju. Latvijas normatīvajā regulējumā ir konstatējamas būtiskas nepilnības attiecībā uz personu, kuras atrodas psihoneiroloģiskajās institūcijās bez to piekrišanas, iespējamiem cilvēktiesību ierobežojumiem. Viens no secinājumiem ir nepieciešamība izstrādāt grozījumus Ārstniecības likumā, paredzot konkrētu pamatojumu, kā arī mehānismu, kādā var ierobežot cilvēktiesības. Pārējie secinājumi izklāstīti pētījumā.
Pētījums pievienots pielikumā.