Pētījuma rezultātu publiskošana par alternatīvo statusu ieguvušo personu pieeju sociālajai palīdzībai un sociālajiem pakalpojumiem

Tiesībsarga birojs 2013.gada 8.februārī, no plkst.10.00 līdz plkst.12.30 iepazīstinās ar pētījuma rezultātiem par personu, kam ir piešķirts alternatīvais statuss, pieeju sociālajai palīdzībai un sociālajiem pakalpojumiem. Pasākumā apspriedīs pētījuma secinājumus ar problēmas risināšanā iesaistītajiem dalībniekiem. Pasākums noritēs Tiesībsarga biroja 4.stāva Konferenču zālē, Rīgā, Baznīcas ielā 25.

Uz pasākumu ir aicināti Saeimas atbildīgo komisiju deputāti, Iekšlietu ministrijas, PMLP, Labklājības ministrijas, Nodarbinātības valsts aģentūras, Kultūras ministrijas, Rīgas domes Sociālās pārvaldes, Ropažu pašvaldības Sociālā dienesta, Latvijas Cilvēktiesību centra, biedrības „Patvērums „Drošā māja”” un Latvijas Sarkanā Krusta pārstāvji.

Pētījuma mērķis bija izpētīt sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu garantijas normatīvajos aktos un pieejamību praksē, kā arī šo pakalpojumu atbilstību starptautiskajiem standartiem. Pētījumā skarti jautājumi, kas raksturo šo personu sociālo situāciju (ienākumi, dzīves vieta, nodarbinātība), viņu vajadzības, informētību par iespējām lūgt sociālo palīdzību un sociālajiem pakalpojumiem un to izmantošanu, ka arī piedāvāti priekšlikumi viņu sociālās situācijas uzlabošanai.

Alternatīvo statusu ieguvušās personas saņem ievērojami mazāku sociālo atbalstu no valsts un pašvaldību puses, salīdzinājumā ar bēgļiem – ja bēgļiem piešķiramais sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu klāsts ir identisks tam, ko saņem Latvijas pilsoņi, nepilsoņi un ārzemnieki ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju, tad personām ar alternatīvo statusu tiek garantēti tikai naktspatversmes, patversmes, informēšanas un konsultāciju pakalpojumi un pabalsts minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai, kā arī nepilngadīgajiem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kas ieguvuši alternatīvo statusu, ir tiesības saņemt sociālās aprūpes pakalpojumus un noteiktos sociālas rehabilitācijas pakalpojumus.

Kaut arī Latvijā patvēruma meklētāju skaits ir ļoti zems, salīdzinot ar lielāko daļu ES valstu, tam ir bijusi tendence strauji pieaugt pēdējos gados: 2009.gadā patvērumu Latvijā meklēja 52 personas, 2010.gadā – 61 persona, 2011.gadā – 335 personas, bet 2012.gadā – 189 personas. Taču starptautiskās aizsardzības (bēgļa un alternatīvā statusa) piešķiršanas gadījumu skaits ir bijis visai neliels. Laika posmā no 1998.gada, kad Latvijā sākās patvēruma procedūra, līdz 2012.gada beigām bēgļa statuss tika piešķirts 48 personām, bet alternatīvais statuss – 83 personām.

Tiesībsarga biroja stratēģijā 2011.-2013.gadam Pilsonisko un politisko tiesību sadaļā tika iekļauta aktivitāte „Alternatīvo statusu ieguvušo personu sociālā aizsardzība”. 2012.gada nogalē Tiesībsarga birojs veica pētījumu par minētās personu grupas pieeju sociālajai palīdzībai un sociālajiem pakalpojumiem.