Ziņojums par pašvaldību palīdzības ietvaros piedāvāto mājokļu kvalitāti

Tiesībsarga ziņojums par pašvaldību palīdzības ietvaros piedāvāto mājokļu kvalitāti ar pielikumiem:

• Latvijas pašvaldību sniegto atbilžu apkopojums par palīdzības ietvaros piedāvāto mājokļu kvalitāti pārbaudes
• Pašvaldības palīdzības ietvaros piedāvāto mājokļu skaits pretstatā reģistrētajām personām (dati uz 01.04.2014.)
• Pašvaldības palīdzības ietvaros piedāvāto mājokļu skaits pretstatā reģistrētajām personām Republikas pilsētās (dati uz 01.04.2014.)
• Pašvaldības palīdzības ietvaros piedāvāto mājokļu skaits pretstatā
  reģistrētajām personām atsevišķās pilsētās (dati uz 01.04.2014.)
• Visbiežāk minētie personu atteikuma iemesli

Tiesībsarga rekomendācijas

1. Vēlams lielāks valsts atbalsts palīdzības dzīvokļu jautājumu risināšanā, ņemot vērā, ka valsts ar likumu ir noteikusi vairākas personu kategorijas, kurām palīdzība ir sniedzama obligāti, piemēram, bērni bāreņi, personas, kuras atbrīvojas no ieslodzījuma vietas, maznodrošinātas pensijas vecumu sasniegušas personas vai maznodrošinātas personas, kuras ir personas ar invaliditāti, t.sk., sociālo aprūpes centru klienti, kuri vēlas un var dzīvot sabiedrībā, tomēr valsts līdzfinansējums šādas palīdzības sniegšanai nav noteikts.
2. Ekonomikas ministrijai, kā vadošajai valsts pārvaldes iestādei mājokļu politikas jomā, līdz 2015.gada 1.septembrim rekomendējams pilnveidot normatīvo regulējumu, kurā šobrīd ir ietvertas nekorektas atsauces uz neesošiem normatīvajiem aktiem, proti, būvniecības un higiēnas prasībām, jo ar Ministru kabineta noteikumiem apstiprinātie būvnormatīvi par būvju projektēšanu vai būvdarbu veikšanu, nenosaka tehniskas prasības ekspluatējamām dzīvojamām telpām, kā arī uz likuma „Par palīdzību
   dzīvokļa jautājumu risināšanā” pamata nav izdoti atsevišķi noteikumi, kas regulētu minētos jautājumus. Tādējādi šobrīd tiek pieļauta brīva tiesību normu interpretācija.
3. Latvijas pašvaldībām:
   • jāpievērš pastiprināta uzmanība esošā brīvā dzīvojamā fonda tehniskā stāvokļa uzlabošanai, kas automātiski arī palielinātu dzīvojamo telpu vizuālo skatu;
   • rekomendējams noteikt papildus dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu vērtēšanas kritērijus10, tādā veidā ievērojot visā pašvaldības teritorijā vienotu praksi attiecībā uz pašvaldībai piederošo, brīvo dzīvojamo fondu;
   • tiesību normas jāinterpretē atbilstoši to jēgai un mērķim, atturoties no sašaurinātas tiesību normu tulkošanas, kas attiecas uz dzīvošanai derīgas telpas kritērijiem, lai neradītu formālu palīdzības izpildi;
   • izvērtējama vienotas prakses ieviešana ar potenciālajiem īrniekiem slēdzot terminētus dzīvojamās telpas īres līgumus ar nosacījumiem par telpu uzturēšanu pienācīgā stāvoklī, no kā tiešā veidā varētu būt atkarīga līguma pagarināšana/nepagarināšana;
   • izvērtējama iespēja papildus sociālā darbinieka iesaistīšanai darbā ar tiem īrniekiem, kuriem ir grūtības ar pašvaldības īrētā mājokļa uzturēšanu pienācīgā kārtībā, motivējot viņus pēc iespējas vairāk līdzdarboties savas sociālās situācijas uzlabošanā, t.sk., pašaprūpes spēju uzlabošanā un apkārtējās vides sakopšanā