ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejas Vispārējais komentārs Nr.7 (2018) par personu ar invaliditāti, tostarp bērnu ar invaliditāti, līdzdalību konvencijas īstenošanā un pārraudzībā ar pārstāvošo organizāciju starpniecību

ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām apspriešanā, pilnveidošanā un izstrādē bija pilnvērtīgi iesaistītas personas ar invaliditāti, un viņu līdzdalībai šajā procesā bija izšķiroša nozīme. Konvencijas kvalitāti un atbilstību personu ar invaliditāti vajadzībām uzlaboja cieša konsultēšanās ar personām ar invaliditāti un viņu aktīva iesaistīšana ar organizāciju, kas pārstāv personas ar invaliditāti, un to partneru starpniecību. Šā darba gaitā arī atklājās personu ar invaliditāti spēks, ietekme un potenciāls, un tā dēļ tika sagatavots novatorisks cilvēktiesību līgums un izstrādāts invaliditātes cilvēktiesību modelis. Tādējādi personu ar invaliditāti efektīva un jēgpilna līdzdalība ar pārstāvošo organizāciju starpniecību ir Konvencijas pamatā.

Ikvienas personas aktīva un apzināta līdzdalība lēmumos, kas ietekmē viņas dzīvi un tiesības, atbilst cilvēktiesībās balstītai pieejai valstisku lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī nodrošina labu pārvaldību un sociālo atbildību.

Lēmumi, kas attiecas uz personu ar invaliditāti dzīvi vai ietekmē to, bieži tiek pieņemti, nekonsultējoties ar šīm personām, lēmumus turpina pieņemt viņu vietā. Parādoties personu ar invaliditāti kustībām, kas pieprasījušas atzīt gan personu ar invaliditāti cilvēktiesības, gan viņu lomu šo tiesību noteikšanā, dažās pēdējās desmitgadēs ir atzīts, ka ir svarīgi konsultācijās uzklausīt personas ar invaliditāti. Moto “neko par mums bez mums” rezonē ar kustības par personu ar invaliditāti tiesībām filozofiju un vēsturi, šī kustība balstās uz jēgpilnas līdzdalības principu.

Personas ar invaliditāti joprojām sastopas ar diezgan lielām attieksmes, fiziskām, juridiskām, ekonomiskām, sociālām un saziņas barjerām, kas traucē piedalīties sabiedriskajā dzīvē. Pirms Konvencijas stāšanās spēkā personu ar invaliditāti viedokļi tika ignorēti, to vietā uzklausot trešo pušu pārstāvjus, proti, organizācijas, kas “paredzētas” personām ar invaliditāti.

Dalībvalstīm jāapzinās, ka personu ar invaliditāti līdzdalība pozitīvi ietekmē lēmumu pieņemšanas procesus un ka šādos procesos ir jāiesaista personas ar invaliditāti un jānodrošina viņu līdzdalība ar šīs personas pārstāvošo organizāciju starpniecību galvenokārt tāpēc, ka tikai šīm personām ir faktiska pieredze un zināšanas par īstenojamajām tiesībām. Dalībvalstīm arī jāņem vērā Konvencijas pamatprincipi visos pasākumos, kas tiek veikti, lai to īstenotu un pārraudzītu, kā arī lai pildītu Dienaskārtību 2030 par ilgtspējīgu attīstību un sasniegtu tās mērķus.