Būtiskākā Pilsoniskās līdzdalības mēneša tēma – vēlēšanas
Vēlēšanas ir viena no pilsoniskās līdzdalības formām. Demokrātiskās valstīs sabiedrība deputātu rokās nodod varu, lai pēcāk tie pārstāvētu vēlētāju viedokli un intereses. Termini “vēlēt” un “balsot” ir sinonīmi un tiek lietoti gan Satversmē, gan citos normatīvajos aktos. Satversmes 101. pants nodrošina ikvienam Latvijas pilsonim tiesības vēlēt un tikt ievēlētam. Balsojot par sev tīkamu partiju un kandidātiem pašvaldību, Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, Tu stiprini demokrātisko iekārtu, kā arī nodrošini tās pastāvēšanu, jo ikviena balss un viedoklis nes kopējo labumu. Svarīgi izvēles veikt atbildīgi, pārdomāti un aktīvi, apzinoties, ka ikviens lēmums un nodotā balss rada īstermiņa un ilgtermiņa sekas. Balsojot Tu apliecini savu gatavību un spēju uzņemties atbildību. Izvairoties no dalības vēlēšanās, Tu izvairies uzņemties atbildību un zaudē balsi lēmumos, kas izšķir, kādā valstī dzīvosi pats un Tavi pēcnācēji.
Aktīva rīcība jeb sagatavošanās nozīmē, ka Tu pirms vēlēšanām iepazīsties ar politisko partiju kandidātu sarakstiem un priekšvēlēšanu programmām, kurās izklāstīts, ko partija darīs, ja tiks ievēlēta. Šī informācija vienkopus pieejama Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā.
Tiesības piedalīties pašvaldību, Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir cilvēkiem, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu. Tomēr jāatzīmē, ka ne visi pilngadību sasniegušie iedzīvotāji var balsot visās vēlēšanās. Ir izņēmumi, kad ar tiesas spriedumu vai uz likuma pamata tiesības vēlēt var ierobežot. Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās līdzās Latvijas pilsoņiem var vēlēt arī Eiropas Savienības pilsoņi, kuri uzturas Latvijas Republikā un ir iekļauti Fizisko personu reģistrā.
Piemērs. Ievērojams bariņš pilngadīgu jauniešu skolas aktu zālē lēma, ka neies vēlēt, jo, viņuprāt, tas ir bezjēdzīgi iztērēts laiks, un politika viņus neinteresē. Minētajā pilsētā pašvaldību vēlēšanās bija vērojama zema vēlētāju aktivitāte, turklāt pārsvaru guva partija, kura ir izteikti populāra gados vecāka gada gājuma cilvēku vidū. Arī partijas programmā seniori bijuši kā prioritārā grupa. Rezultātā – jaunieši ir kaitējuši tikai un vienīgi paši sev. Daudz efektīvāk būtu bijis partiju programmās atrast savām interesēm visatbilstošāko piedāvājumu un balsot par to, parādot, ka turpmāk vairāk uzmanības jāpievērš kvalitatīvām brīvā laika pavadīšanas vietām, ārpusskolas izglītības jautājumiem, ārvalstu sadraudzības pilsētu programmām, kā arī citām uz jauniešu auditoriju mērķētām aktivitātēm. Pie zemas vēlētāju aktivitātes jo īpaši svarīga ir katra balss. Taču iespēja ir nokavēta, un tuvākajos četros gados pārmaiņas šajās jomās, visticamāk, nav gaidāmas.
Seko regulāriem ierakstiem Tiesībsarga biroja Facebook kontā: www.facebook.com/Tiesibsargs