Kas ir Nacionālais preventīvais mehānisms?
Nacionālais preventīvais mehānisms ir neatkarīgs mehānisms, kura viens no galvenajiem pienākumiem ir veikt regulāras vizītes uz iestādēm, kurās cilvēkiem ir vai varētu tikt ierobežota brīvība, ar mērķi novērst sliktas izturēšanās riskus, piemēram, bērnu namos, pansionātos, psihoneiroloģiskās slimnīcās, ieslodzījuma vietās, aizturēto ārzemnieku un patvēruma meklētāju izmitināšanas vietās.
Papildprotokols
2022. gada 9. janvārī Latvija kļuvusi par 91. valsti, kurā stājies spēkā ANO Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem Fakultatīvais protokols (Papildprotokols). No Papildprotokola izriet, ka valstij jāizveido nacionālais preventīvais mehānisms jeb regulāru vizīšu veikšanas sistēma. Papildprotokola ratifikācija vēlreiz apliecina, ka tiesībsarga institūcijai ir visas protokolā minētās tiesības veikt nacionālā spīdzināšanas novēršanas preventīvā mehānisma uzdevumus Latvijā. Būtiski atzīmēt, ka tiesībsargam šī funkcija nav jauna – jau no biroja pirmsākumiem tā darbinieki apmeklē plašākai sabiedrībai slēgtās iestādes.
Papildprotokols vērsts uz to, lai pilnveidotu Konvencijā paredzēto tiesību aizsardzību, novērstu ļaunprātīgas valsts varas izmantošanas praksi un uzlabotu apstākļus vietās, kurās personām ir atņemta brīvība. Papildprotokols paredz divkāršu brīvības atņemšanas vietu uzraudzības sistēmu: starptautisko un nacionālo. Starptautiskais uzraudzības mehānisms ir Starptautiskā spīdzināšanas novēršanas apakškomiteja, kas sastāv no dalībvalstu ekspertiem.
Būtiskākais pirms Papildprotokola ratificēšanas
Jau 2017. gadā ar valdības lēmumu tiesībsargam tika uzticēts veikt preventīvā mehānisma funkciju. Līdz ar to Latvijā bija izveidojusies unikāla situācija – lai gan Papildprotokols vēl nebija ratificēts, valsts ielika pamatus Papildprotokolā paredzētā nacionālā preventīvā mehānisma izveidē.
Kopš 2018. gada 1. marta Tiesībsarga birojā ir izveidota Prevencijas daļa, kuras galvenais uzdevums ir veikt regulāras vizītes uz iestādēm, kurās personām ir vai varētu būt ierobežota brīvība, ar mērķi novērst sliktas izturēšanās riskus.
Jāatzīmē, ka Latvija jau 1992. gadā ratificēja ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem, paužot nostāju, ka nevienu nedrīkst pakļaut spīdzināšanai vai nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem.
Tiesībsarga aktivitātes Papildprotokola ratificēšanai:
| 1 | 2012. gadā tiesībsargs vērsās pie Ministru prezidenta V. Dombrovska ar lūgumu paust nostāju par iespēju Papildprotokolu parakstīt un virzīt Saeimā. |
| 2 | Ministru kabineta 2012. gada 30. martā sniegtajā atbildē (Nr.18/TA – 423/4001) tika norādīts, ka Papildprotokola ratificēšana nākotnē varētu tikt aktualizēta, vienlaikus atzīmējot, ka tiesībsarga pilnvaru apjoms lielā mērā atbilst nacionālā preventīvā mehānisma funkcijām. |
| 3 | 2016. gada 8. jūnija tiesībsarga vēstule Nr.1-5/125 Ministru prezidentam Mārim Kučinskim ar lūgumu veikt atbilstošus pasākumus, lai Papildprotokols tiktu ratificēts pēc iespējas ātrāk. Skatīt šeit. |
| 4 | Izskatot 2016. gada 8. jūnijā nosūtīto vēstuli, Ministru prezidents pauda atbalstu Papildprotokola ratificēšanai, uzdodot Tieslietu ministrijai izstrādāt informatīvo ziņojumu par Papildprotokola ieviešanas variantiem. Tādā veidā, nodrošinot pakāpenisku Papildprotokola ieviešanu un cilvēktiesību ievērošanas uzlabošanu Latvijā. Skatīt šeit. |
| 5 | Ar Ministru kabineta 2016. gada 26. oktobra rīkojumu Nr. 626 “Par darba grupu informatīvā ziņojuma izstrādei par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem Papildprotokola ieviešanas variantiem” tika izveidota darba grupa informatīvā ziņojuma izstrādei par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem Papildprotokola ieviešanas variantiem. Skatīt šeit. |
| 6 | Tieslietu ministrija informatīvajā ziņojumā atzina par lietderīgu ratificēt Papildprotokolu un Papildprotokola ratifikācijas gadījumā par piemērotāko un optimālāko variantu Latvijai atzina nacionālā preventīvā mehānisma funkciju uzticēt Tiesībsarga birojam. 2017. gada 9. maijā Latvijas valdība nolēma pēc likumprojekta “Par valsts budžetu 2018.gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam” apstiprināšanas valdībā lemt par pievienošanos Papildprotokolam. Skatīt šeit. |
| 7 | 2017. gada maijā tiesībsarga vēstule Valsts prezidentam R. Vējonim ar lūgumu sniegt atbalstu Papildprotokola ratificēšanai. |
| 8 | 2020. gada 12. februārī tiesībsargs saņēma Tieslietu ministrijas vēstuli Nr.1-9.3/143 (reģistrēta 13.02.2020. ar Nr.131) ar lūgumu sniegt viedokli un priekšlikumus par likumprojektu “Par Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem Fakultatīvo protokolu” (turpmāk – likumprojekts). |
| 9 | 2020. gada 16.februārī tiesībsargs sniedza savus priekšlikumus likumprojektam “Par Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem Fakultatīvo protokolu”. |
| 10 | 2022. gada 9. janvārī Latvija kļuva par 91. valsti, kurā stājies spēkā ANO Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem Fakultatīvais protokols (Papildprotokols). |