Ir aizliegta tiešā un netiešā diskriminācija, personas aizskaršana un norādījums diskriminēt, pamatojoties uz personas vecumu, visās publisko tiesību jomās un tādās jomās kā:
- nodarbinātība (ieskaitot piekļuvi informācijai par darba vietām; atlases kritērijus pieņemšanai darbā un pieņemšanu darbā; paaugstināšanu amatā; darba apstākļus; darba samaksu; darba attiecību izbeigšanu);
- zinātniskās darbības veikšana;
- profesijas izvēles;
- profesionālā apmācība (ieskaitot pārkvalifikāciju, kvalifikācijas paaugstināšanu un praktiskās darba pieredzes iegūšanu);
- dalība profesionālajās organizācijās vai arodbiedrībās;
- tiesību un likumīgo interešu aizsardzība;
- reklāma.
Darba vidē atšķirīga attieksme atkarībā no darbinieka vecuma ir pieļaujama tikai tādā gadījumā, ja noteikts vecums ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums, kas ir samērīgs ar tā rezultātā sasniedzamo tiesisko mērķi. Piemēram, darbā bruņotajos spēkos, lai saglabātu to kaujas spējas, ir pieļaujama pretendentu atlase, pamatojoties uz vecumu. Arī pensijas vecuma noteikšana nav uzskatāma par diskriminējošu. Diskriminācija notiks, piemēram, liekot visiem amata pretendentiem nokārtot pārbaudījumu angļu valodā, ja šī svešvaloda nav saistīta ar darba pienākumu izpildi, jo no pretendentu loka tiks izslēgti gados vecākie cilvēki.