Video par tiesībām dzīvot sabiedrībā (deinstitucionalizācijas procesu)

Ikvienam cilvēkam ir tiesības dzīvot sabiedrībā pilnvērtīgu un cieņpilnu dzīvi. Arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir šādas pašas tiesības. Tikai kopīgiem spēkiem strādājot, mēs varam iestāties par visu cilvēku tiesībām uz normālu – ikdienišķu prieku un darbu piepildītu dzīvi.

Aicinām iepazīties ar “Kārļa stāstu”, lai saprastu, cik ļoti būtiski cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir nodrošināt sabiedrībā balstītus pakalpojumus, nevis turpināt līdz šim ilgstoši pastāvošo institucionālo aprūpi jeb dzīvi ilgstošās sociālās aprūpes centros. Kārlis ir puisis ar Dauna sindromu. Viņš vēlas darīt jēgpilnus darbus un iztiku pelnīt sev pats. Tas ir iespējams ar speciālistu individuālu atbalstu.

Pielāgojot Horvātijas līdztiesības iestādes (Cilvēku ar invaliditāti tiesību aizstāves biroja) materiālu Latvijas situācijai, vēlamies jums parādīt būtiskākās atšķirības starp dzīvi institūcijā un dzīvi sabiedrībā.

Kopš Latvija ir pievienojusies ANO Konvencijai par cilvēku ar invaliditāti tiesībām, arvien vairāk tiek runāts par sabiedrībā balstītiem pakalpojumiem, nevis dzīvi institucionālā aprūpē. Šo procesu sauc par deinstitucionalizāciju. Diemžēl Latvijā arvien sociālās aprūpes centros dzīvo vairāk nekā 4500 cilvēku, kuriem ar lielāku vai mazāku atbalstu būtu tiesības dzīvot sabiedrībā.

Jūsu ērtībai – šajā video iespējams ieslēgt subtitrus.

Vairāk par šo tēmu jau vēstījām nesenajā rakstā “Jaunā grupu māju pakalpojuma attīstībā cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir svarīga vienota izpratne un sadarbība”