Aktualitātes

Sociālās aprūpes centra (nereti saukta arī par pansionāta) darbinieks ar tā iemītniekiem nespēj sazināties latviešu valodā – vai tas ir pieļaujami? Šajā gadījumā atbilde ir skaidra un nepārprotama – nē, bez valsts valodas zināšanām nedz valsts vai pašvaldības, nedz arī privātā sociālās aprūpes centrā ar klientiem strādāt nevar. Valsts valodas nezināšana, ja viņu tiešo darba pienākumu veikšanai ikdienā tā ir nepieciešama, ir likuma pārkāpums. Šīs jomas uzraudzība mūsu valstī pamatā ir Valsts valodas centra (VVC) kompetencē.

Tiesībsargs periodiski vērtējis pašvaldību izīrējamo brīvo dzīvojamo telpu pieejamību un kvalitāti, kas tiek piedāvāta iedzīvotājiem kā pašvaldības palīdzība. Secinājums – šādu mājokļu kvalitāte ir būtiski uzlabojusies salīdzinājumā ar situāciju pirms desmit gadiem.

Tiesību akti, kas nosaka ierobežojumus rīcībai ar nekustamo īpašumu un par to paredzētās kompensācijas, nav pilnīgi un sakārtoti. Tie ir fragmentāri, nav saskaņoti ar visām iesaistītajām nozarēm, daudzos gadījumos vērojams pat konsekvences trūkums kompensāciju noteikšanā un samērīguma neievērošana ierobežojumu kritēriju noteikšanā. To atklāj tiesībsarga uzdevumā veiktais pētījums “Nekustamā īpašuma apgrūtinājumu un kompensāciju kartēšana”. Tiesībsargs līdz šī gada 6. jūlijam sagaida skaidru Ministru kabineta redzējumu par jomas sakārtošanu.

Mākslīgais intelekts (MI) pilnīgi noteikti nav svešvārds, tomēr Latvijas augstskolās akūti trūkst digitālo prasmju, lai MI tehnoloģiju radītās priekšrocības izmantotu efektīvi un kvalitatīvi. Tas attiecas gan uz mācībspēkiem, gan studentiem, turklāt šī nav tendence, kas raksturīga tikai reģionālajām augstskolām. Papildu problēmas rada ekonomiskā nevienlīdzība – ne visas augstskolas var atļauties izmantot jaunākās mākslīgā intelekta sistēmas laikā, kad tehnoloģijas attīstās ļoti strauji.

Vai izglītības iestādes direktora izdotos rīkojumus var apstrīdēt? Īsā atbilde – jā, var, turklāt izglītības iestādei par apstrīdēšanas kārtību ir jāpaziņo pašam skolēnam un vecākiem/likumiskajiem pārstāvjiem.

Seksuālā uzmākšanās nav tikai individuāla pārkāpuma vai atsevišķu incidentu rezultāts – tā ir plašākas kultūras un institucionālās sistēmas izpausme, kurai raksturīga dzimumu nevienlīdzība, nepietiekama atbildība un, bieži vien, cietušo klusēšana. Tiesībsarga plašā izpēte atspoguļo ne tikai seksuālās uzmākšanās problēmu apmērus un specifiku Latvijas augstskolās, bet arī dziļākas strukturālās problēmas, kas skar Latvijas un Eiropas sabiedrību kopumā.

Ceturtdien, 6. martā, plkst.11.00 tiesībsargs preses konferencē iepazīstinās ar plašas izpētes rezultātiem par seksuālās uzmākšanās problemātiku, izvērtējot to kā sociālo fenomenu no trim aspektiem – juridiskā, socioloģiskā un psiholoģiskā. Preses konference notiks tikai klātienē Tiesībsarga biroja 4. stāvā zālē Baznīcas ielā 25, Rīgā.

Piektdien, 28. februārī, tiesībsargs Juris Jansons Rīgas pilī tikās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču. Tikšanās laikā puses pārrunāja tiesībsarga paveikto aizvadītajā gadā un prioritātes šim gadam.

Trešdien, 26. februārī, tiesībsargs Juris Jansons tikās ar Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu.