Marta aktualitāšu apkopojums
Tiesībsarga biroja 2025. gada marta aktualitāšu un notikumu apkopojums.
Tiesībsargs atbild: Vai skola drīkst neuzņemt bērnu ar garīga rakstura vai uzvedības traucējumiem?
Skola, nevēloties uzņemties papildu grūtības, atsaka uzņemšanu bērnam ar garīga rakstura traucējumiem. Vai tā drīkst rīkoties un cik tas ir pamatoti? Šajā gadījumā jānodala divas dažādas situācijas. Pirmā, ja bērns vēl nav uzņemts izvēlētajā skolā, tad atteikumam jābūt skaidri un tiesiski pamatotam. Otrā – ja bērns jau mācās konkrētā skolā, tai nav tiesību likt vecākiem izvēlēties citu skolu.
Vēlēšanu lekciju maratons
Pašvaldību vēlēšanu gadā Tiesībsarga biroja pārstāvji “Dzīvei gatavs” projektā viesosies vairākās Latvijas skolās, lai informētu jauniešus par vēlēšanu nozīmi demokrātiskā sabiedrībā, pilsoņa tiesībām un pienākumu balsot, partiju izvēles iespēju un citiem ar vēlēšanām saistītiem jautājumiem.
Tiesībsargs atbild: Vai sociālās aprūpes centrā ar senioriem var strādāt bez latviešu valodas zināšanām?
Vai ir pieļaujams, ka sociālās aprūpes centra jeb pansionāta darbinieks ar tā iemītniekiem nespēj sazināties latviešu valodā? Šajā gadījumā atbilde ir skaidra un nepārprotama – nē, bez valsts valodas zināšanām nedz valsts vai pašvaldības, nedz arī privātā sociālās aprūpes centrā ar klientiem strādāt nevar.
Pašvaldību īres mājokļu kvalitāte pēdējos 10 gados ir uzlabojusies un “dzīvokļu rindas” sarukušas
Tiesībsargs periodiski vērtējis pašvaldību izīrējamo brīvo dzīvojamo telpu pieejamību un kvalitāti. Secinājums – šādu mājokļu kvalitāte ir būtiski uzlabojusies salīdzinājumā ar situāciju pirms desmit gadiem. “Dzīvokļu rindās” uz šī gada 1. martu gaidīja 4 779 cilvēki.
Kompensāciju juceklis nekustamo īpašumu tiesību ierobežojumos – pētījums atklāj nepilnības normatīvajā regulējumā
Tiesību akti, kas nosaka ierobežojumus rīcībai ar nekustamo īpašumu un par to paredzētās kompensācijas, nav pilnīgi un sakārtoti. Tie ir fragmentāri, nav saskaņoti ar visām iesaistītajām nozarēm, daudzos gadījumos trūkst konsekvences kompensāciju noteikšanā un samērīguma ierobežojumu kritēriju noteikšanā. To atklāj tiesībsarga uzdevumā veiktais pētījums “Nekustamā īpašuma apgrūtinājumu un kompensāciju kartēšana”.
Mākslīgais intelekts augstskolās – kvalitatīvam studiju procesam trūkst digitālo prasmju un līdzekļu
Latvijas augstskolās akūti trūkst digitālo prasmju, lai MI tehnoloģiju radītās priekšrocības izmantotu efektīvi un kvalitatīvi. Tas attiecas gan uz mācībspēkiem, gan studentiem, turklāt šī nav tendence, kas raksturīga tikai reģionālajām augstskolām. Papildu problēmas rada ekonomiskā nevienlīdzība – ne visas augstskolas var atļauties izmantot jaunākās mākslīgā intelekta sistēmas laikā, kad tehnoloģijas attīstās ļoti strauji.
Seksuālā uzmākšanās jeb “NĒ = NĒ”
Seksuālā uzmākšanās nav tikai individuāla pārkāpuma vai atsevišķu incidentu rezultāts – tā ir plašākas kultūras un institucionālās sistēmas izpausme, kurai raksturīga dzimumu nevienlīdzība, nepietiekama atbildība un, bieži vien, cietušo klusēšana. Tiesībsarga plašā izpēte atspoguļo ne tikai seksuālās uzmākšanās problēmu apmērus un specifiku Latvijas augstskolās, bet arī dziļākas strukturālās problēmas, kas skar Latvijas un Eiropas sabiedrību kopumā.