ANO Augstā komisāre cilvēktiesību jautājumos un veselības aprūpes finansēšanas modelis
Saeimā 1.lasījumā ir pieņemts likumprojekts “Veselības aprūpes finansēšanas likums”. Minētais likumprojekts galvenokārt nosaka veselības aprūpes finansēšanas vispārējos principus un organizatorisko struktūru, tomēr tas skar arī iedzīvotāju tiesības uz veselības aprūpi.
Likumprojekta apspriešanas gaitā tiesībsargs ir norādījis, ka likumprojekts nav atzīstams par sociāli taisnīgu un nesamērīgi ierobežos cilvēktiesības. Turklāt gandrīz visas nozari pārstāvošās nevalstiskās organizācijas – Latvijas Ģimenes ārstu asociācija, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija, Latvijas Slimnīcu biedrība ir izteikušas kritiku par likumprojektu un tā tālākas virzības lietderību.
Tomēr uz jebkuru iebildumu par likumprojekta trūkumiem veselības ministre I.Circene kā vienu no būtiskiem argumentiem min ANO Augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos pozitīvu slēdzienu. Tādēļ tiesībsargs uzskatīja par savu pienākumu pārliecināties par šāda dokumenta esamību un tā saturu.
ANO Augstā komisāre cilvēktiesību jautājumos atbildes vēstulē tiesībsargam informē par tikšanos ar veselības ministri 2013.gada jūnijā, kurā pārrunāts koncepcijas (nevis likuma) projekts par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli. Sarunas laikā Augstā komisāre ministrei uzsvērusi, ka ikvienam ir jābūt pieejai pilnam veselības aprūpes pakalpojumu klāstam bez jebkādas diskriminācijas.
Augstā komisāre vēstulē norāda, ka atbildība par veselības aprūpes jaunās politikas atbilstību cilvēktiesību standartam gulstas uz visām likumdošanas procesā iesaistītajām pusēm.
No iepriekšminētā tiesībsargs secina, ka likumprojektam “Veselības aprūpes finansēšanas likums” nav saņemts ANO Augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos pozitīvs slēdziens, līdz ar to veselības ministre ir maldinājusi Latvijas sabiedrību.
Tiesībsargs aicina Saeimu nepieņemt veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu bez plašākas diskusijas vai izvērtēt iespēju neatbalstīt šāda likumprojekta virzību.
Savukārt vēstulē premjerei tiesībsargs paudis, ka šāda augstas valsts varas pārstāves rīcība ir pretrunā labas pārvaldības principam, tiesiskumam un vispārpieņemtajiem ētikas standartiem.