Apmāna cena jeb cik maksā sabiedrības uzticība

Tiesībsargs aicina valdību un Valsts kontroli vērtēt, cik lietderīgi un pamatoti tikuši izlietoti valsts budžeta līdzekļi Finanšu ministrijas pagājušajā gadā īstenotajai komunikācijas kampaņai par jauno nodokļu reformu. Jāpiemin, ka ministrija kampaņas izstrādei un realizācijai bija izsludinājusi iepirkumu konkursu, paredzot tai tērēt līdz pat 80 000 euro.

Ņemot vērā tiesībsarga un Latvijas Universitātes pētnieku konstatētos secinājumus par nodokļu reformas ietekmi uz nodokļu maksātājiem, tiesībsargs pauž bažas, vai kampaņas īstenošanas laikā sabiedrībai sniegta pilnīga un korekta informācija.

Tiesībsargs: “Valsts pārvaldei jāstrādā tā, lai viestu sabiedrības uzticību. Attiecīgi arī tās sniegtajai informācijai jābūt skaidrai, viegli saprotamai un korektai. Šobrīd sanāk, ka liela daļa sabiedrības ir akli ticējusi un uzticējusies tam, ka tā iegūs no nodokļu reformas, taču veiktais pētījums parāda citu ainu.”

Labas pārvaldības un sociāli atbildīgas valsts principi noteic, ka valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs un pie sabiedrības interesēm pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana. Labas pārvaldības princips savukārt ietver atklātību pret sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā. Valsts pārvaldei pastāvīgi jāpārbauda un jāuzlabo sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāte, kā arī jāvienkāršo un jāuzlabo procedūras. Valsts pārvaldes pienākums ir informēt sabiedrību par savu darbību.

Minētajā pētījumā secināts, ka nav ievērots neviens no nodokļu tiesībās lietotajiem pamatprincipiem attiecībā uz vienlīdzību, neitralitāti, stabilitāti, vienkāršību un efektivitāti. Jauno nodokļu reformu valdība solīja kā dāvanu Latvijas simtgadē, apgalvojot, ka ieguvēji būs gan darba devēji, gan darba ņēmēji. Solījumi nav bijuši nepatiesi, tikai līdz galam nepateikti, proti, valdība noklusēja to, cik liels būs patiesais ieguvums un kādi administratīvie šķēršļi sagaidāmi.