Konferences “Cilvēktiesības kā biznesa jaunā degviela” atskats: Ceļamaize veiksmīgam un cilvēktiesībās balstītam uzņēmumam

Vai esat dzirdējuši šādas atziņas – “kā mežā sauc, tā atskan”, “mazs cinītis gāž lielu vezumu” vai – “pat visgarākais ceļš sākas ar pirmo soli”? Tas viss un ne tikai ir par to, kā uzņēmējdarbības un cilvēktiesību konceptu ieviest biznesa ikdienā. Jomas eksperti aicina šo tandēmu – uzņēmējdarbību un cilvēktiesības – iekustināt ar maziem soļiem. Ieskatieties šajā materiālā vai, ideālajā variantā, noskatieties konferenci, un, iespējams, pārliecināsieties, ka esošajās iekšējās procedūrās jau šobrīd esat iekļāvuši kādus principus. Ja neesat, tad šī ir iespēja uzzināt vairāk un sākt savu ceļu uz cilvēktiesībās balstītu biznesu.

Tiesībsargs, Rīgas Juridiskā augstskola un Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā 7. martā aicināja uz uzņēmējdarbības un cilvēktiesību konferenci “Cilvēktiesības kā biznesa jaunā degviela”. Konferencē bija skatāma gan klātienē, gan attālināti tiešraidē, nodrošinot latviešu un angļu valodas tulkojums, surdotulkus, kā arī reāllaika teksta transkripciju, ko ģenerēja mākslīgais intelekts. Pasākuma mērķis – kopīgiem spēkiem rast skaidrojumus un gūt iedvesmu gaidāmo pārmaiņu ceļa sākumā. Uzņēmējdarbība un cilvēktiesības ir tandēms, kuram padziļinātu uzmanību Latvijā pievērsis salīdzinoši neliels skaits uzņēmumu, taču apsveicami, ka tas ir noticis. Konferencē varēja redzēt, kā tēma uzņēmusi apgriezienus citviet Eiropā, tādējādi arī parādot, kāpēc tas ir saistoši mums – Latvijas iedzīvotājiem, iestādēm un – pats galvenais – Latvijā esošajiem uzņēmumiem. Vienuviet pulcējām interesentus, visticamāk, arī kādu skeptiķi, kā arī Latvijas un citu Eiropas valstu uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomas speciālistus. Esam droši un sakām, ka šī konference ir kā garda ceļamaize, kuru aicinām “apēst”, lai pārmaiņas un uzlabojumi ritētu gludi, sekmējot uzņēmējdarbības attīstību.

Konferencē uzņēmumu pārstāvji dalījās ar savu skatījumu par cilvēktiesību ievērošanas nozīmi un pieredzi cilvēktiesību jautājumos. Savukārt ārvalstu eksperti, atsaucoties uz jomas vadošajiem standartiem un savu praktisko pieredzi, skaidroja, kāda ir cilvēktiesību rūpības pienākuma (human rights due diligence) būtība un kā to īstenot praksē. Pastarpināti uzsvēra arī to, kā valsts var veicināt atbildīgu uzņēmējdarbību.

Kā vienojošs kopsaucējs ekspertu diskusijā bija skatījums uz rūpības pienākumu kā nepārtrauktu procesu, kuru vienmēr var uzlabot. Eksperti atzina, ka nereti uzņēmumiem šķiet, ka darbs ar cilvēktiesībām ir ārkārtīgi apjomīgs, taču ir svarīgi sākt ar maziem soļiem, tiecoties procesus arvien uzlabot. Būtiski ir saprast, ka rūpības pienākuma īstenošana nevar būt tikai kāda viena uzņēmuma departamenta pārziņā. To ir jāintegrē dažādās uzņēmuma funkcijās.

Visbeidzot – dalībnieki nepārprotami uzsvēra, ka rūpības pienākuma īstenošanai ir jābūt balstītai uz dialogu ar dažādām ieinteresētajām pusēm, jo īpaši ietekmētajām personām. Proti, tām personām, kuru cilvēktiesības var tikt aizskartas neatbilstošu politiku un neefektīvu procesu dēļ.

Aicinām iepazīties ar konferences materiāliem, lai uzzinātu, ar ko sākt tiem uzņēmumiem, kuri vēl nav domājuši par šo tēmu, lai zinātu, kādi varētu būt nākamie soļi tiem, kuri jau sākuši ceļu, un lai parādītu un pārliecinātu, ka bizness, kurš ievēro cilvēktiesības, ir vienīgais bizness, kurš jau tuvā nākotnē diktēs noteikumus pasaules ekonomikā. Šajā rakstā vienuviet skatāmas pasākuma bildes, prezentācijas, lasāmas vērtīgākās atziņas, kā arī iespējams noskatīties konferenci.

Ko par uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām vēstī juristi?

1. Mārtiņš Birģelis, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants, Saeimas Juridiskā biroja juridiskais padomnieks, skaidroja, ka, pirmkārt, uzņēmumiem ir tieša vara pār saviem darbiniekiem un kā tie izmanto savas tiesības, kā arī patērētājiem. Otrkārt, uzņēmumi bieži vien kontrolē piekļuvi noteiktiem resursiem, kas ir svarīgi cilvēktiesību īstenošanai: mājoklim, finansēm, zemei vai videi kopumā. Ņemot vērā uzņēmumu politisko ietekmi, lieli uzņēmumi var ietekmēt arī lēmumu pieņēmējus sev labvēlīgā veidā, veicinot sev labvēlīgas politikas īstenošanu, kas ne vienmēr ir saskanīgas ar cilvēktiesību interesēm. Uzņēmumiem ir arī spēja pašiem tieši ietekmēt cilvēku un sabiedrības noskaņojumu, viedokli, un virzīt to tādā virzienā, kas ir labvēlīgs uzņēmumiem, bet ne vienmēr pašiem cilvēkiem, un pauda pārliecību, ka tikai ar cilvēktiesībām saderīga uzņēmējdarbība var būt ilgtspējīga. Citiem vārdiem sakot – “cilvēktiesības ir uzņēmējdarbības jaunā degviela, un uzņēmējiem ir jārūpējas, lai šī degviela neaptrūktos”. 
2. Dānijas Cilvēktiesību institūta vadošā pētniece Gabriela Hollija (Gabrielle Holly) iezīmēja, kā attīstās šīs jomas normatīvais regulējums. Līdzās iniciatīvai noteikt obligātu prasību uzņēmumiem īstenot rūpības pienākumu, ir paredzētas arī jaunas ziņošanas prasības, uz finansēšanu tēmētas iniciatīvas, kā arī nosacījumi saistībā ar augsta riska preču importu Eiropas Savienības tirgū. Šajos tiesību aktos izgaismojas mērķis veicināt cilvēktiesību ievērošanu no uzņēmumu puses, un ir jāpalīdz uzņēmumiem orientēties jaunajās prasībās. Viņa dalījās ar to, kā uzņēmumi var identificēt cilvēktiesību riskus. Uzņēmumam ir jāsaprot, kā tas ietekmē cilvēkus, jo bez šīs izpratnes nav iespējams izstrādāt mehānismus negatīvās ietekmes novēršanai. Lai apzinātu savu ietekmi, uzņēmums var izmantot šī institūta izstrādāto metodoloģiju cilvēktiesību ietekmes novērtējumu veikšanai. Pastāv arī citi veidi, kā var identificēt riskus, piemēram, konsultējoties ar darbiniekiem, izmantojot sūdzību izskatīšanas mehānismus, ārpakalpojuma rīkus u.c.
3. Dr. Jernejs Letnars Černičs (Jernej Letnar Černič), Konstitucionālo tiesību un cilvēktiesību profesors, Valdības un Eiropas studiju fakultāte, Nova Univerza, Ļubļana, Slovēnija; Rīgas Juridiskās augstskolas viesprofesors savā runā pievērsās jautājumiem par to, kādi ir ne tikai uzņēmumu, bet arī valstu pienākumi uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jautājumos. Runājot par valsts pienākumiem, viņš norādīja, ka valsts uzņēmumi var būt tie, kas rāda piemēru cilvēktiesību ievērošanas jautājumos. Būtisks akcents tika likts arī uz nepieciešamību valstīm izstrādāt nacionālo rīcības plānu, tajā ietverot arī izmērāmus indikatorus, lai noteiktā laika posmā varētu vērtēt sasniegto. Attiecībā uz uzņēmumiem tika uzsvērti ANO Pamatprincipu 15. un 17. principi, kuri paredz, ka uzņēmumam ir jāievieš atbilstošas politikas un jāīsteno cilvēktiesību rūpības pienākums.
4. Tiesībsarga biroja pārstāve Alise Artamonova norādīja, ka gaidāmā Eiropas Savienības direktīva par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju tiešā veidā attieksies uz nelielu uzņēmumu loku, taču tās ietekme būs plašāka. Šī direktīva būs pamats tam, lai lielākie uzņēmumi prasītu saviem sadarbības partneriem, arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, pievērsties cilvēktiesību jautājumiem. Direktīvas tiešajā tvērumā esošajiem uzņēmumiem būs atbilstoši arī jāatbalsta mazie un vidējie uzņēmumi.
5. Zviedrijā bāzēta konsultāciju biroja Enact Sustainable Strategies pārstāvis Rodžers Brenigins (Roger Branigin) uzsvēra, ka galvenā motivācija, kāpēc uzņēmumi pie viņiem vēršas pēc padoma, nav likuma prasību izpildīšana. Visbiežāk tā ir vēlme izveidot spēcīgu korporatīvo kultūru. Lai cilvēktiesību rūpības pienākums radītu jēgpilnas pārmaiņas un reālu vērtību, ir jāseko līdzi trīs elementiem: politikai, procesiem un cilvēkiem. Attīstot šo domu, eksperts arī skaidroja, ko tas nozīmē praksē.
6. Visbeidzot, Polijas Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību institūta pārstāve Beāta Faracika (Beata Faracik) uzsvēra, ka ieinteresēto pušu iesaistē ir būtiski apsvērt šķēršļus jēgpilnai iesaistei, piemēram, iespējamo valodas barjeru, apdomāt, kā procesi ietekmē sievietes, kā vīriešus. Nereti ir svarīgi iegūt arī darbinieku vai piegādes ķēžu darbinieku uzticību, lai viņi atklāti sāktu runāt par pastāvošajām problēmām un noticētu, ka uzņēmums nopietni pieiet cilvēktiesību jautājumiem un ir gatavs risināt problēmsituācijas. Gadījumos, kad kāds sadarbības partneris nevēlas piedalīties auditā, var sazināties ar tā darbiniekiem tieši, izmantojot, piemēram, mobilās lietotnes.

Kā sokas uzņēmumiem? Piemēri:

1. Evita Goša, SCHWENK Latvija Vides un juridiskā direktore, valdes locekle savā iedvesmas uzrunā uzsvēra, ka uzņēmumam, kurā ir ētikas kodekss, tas ir arī jādarbina, lai tajā ietvertās vērtības var dzīvot. Korporatīvā kultūra, kurā cilvēktiesības patiesi ir vērtība, veicina arī darbinieku lojalitāti. Viņa aicināja uzņēmumus arī uz sadarbību dažādības un cilvēktiesību jautājumos, lai uzņēmumi varētu mācīties cits no cita.
2. VAS “Valsts nekustamie īpašumi” Korporatīvās vadības un stratēģijas daļas vadītāja Sarmīte Ozola dalījās ar uzņēmuma pieeju cilvēktiesību risku identificēšanā. Kā vienu no būtiskiem izaicinājumiem viņa norādīja problemātisko iespēju veikt sadarbības partneru un piegādātāju auditu, ja viņi tam nepiekrīt. Uzņēmuma pārstāve norādīja, ka būtu nepieciešama arī iespēja atbalstīt godprātīgos sadarbības partnerus.
3. Lisa Berga (Lisa Berg), ir cilvēktiesību vadītāja uzņēmumā Yara International ASA, kas ir globāls mēslojumu nozares uzņēmums no Norvēģijas, kurš darbojas arī Latvijā un kuram saskaņā ar Norvēģijas vietējiem likumiem jau ir saistoša obligāta prasība īstenot rūpības pienākumu. Uzņēmuma pārstāve uzsvēra, ka rūpības pienākums uzņēmumā Yara tiek īstenots, ievērojot uz risku balstītu pieeju (t.i. koncentrējot lielākos pūliņus tur, kur sekas varētu būt smagākās), ņemot vērā, ka tas darbojas 60 valstīs, pārdod savus produktus 160 valstīs un tā 1. līmeņa piegādātāju skaits vien pārsniedz 30 000. Ne vienmēr uzņēmuma lielums būs arī izšķirošais faktors, raugoties, kur pastāv lielākie riski. Ir jāskatās kritiski, jo arī mazs uzņēmums var radīt būtisku negatīvu ietekmi. Pārstāve norādīja, ka ir svarīgi vadīties no ANO Pamatprincipiem un OECD Vadlīnijām rūpības pienākuma īstenošanā, un tikpat svarīgi ir apzināties, kāpēc uzņēmums šo pienākumu veic.

Runātāju prezentācijas

Konferences video

Atklāšana un iedvesmas runas

1. Dr. Ādams Čarnota (Adam Czarnota), Rīgas Juridiskās augstskolas rektors
2. Mārtiņš Birģelis, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants, Saeimas Juridiskā biroja juridiskais padomnieks
3. Gabriela Hollija (Gabrielle Holly), Dānijas Cilvēktiesību institūta vadošā padomniece
4. Evita Goša, SCHWENK Latvija Vides un juridiskā direktore, valdes locekle

Atšķirība starp valstu un uzņēmumu pienākumiem attiecībā uz cilvēktiesībām

Dr. Jernejs Letnars Černičs (Jernej Letnar Černič), Konstitucionālo tiesību un cilvēktiesību profesors, Valdības un Eiropas studiju fakultāte, Nova Univerza, Ļubļana, Slovēnija; Rīgas Juridiskās augstskolas viesprofesors.

CSDDD direktīva Latvijas kontekstā: kurus uzņēmumus un kā ietekmēs?

Alise Artamonova, Tiesībsarga biroja juridiskā padomniece

Cilvēktiesību risku novērtējums uzņēmumā: rādām piemēru

Sarmīte Ozola, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” Korporatīvās vadības un stratēģijas daļas vadītāja

Paneļdiskusija

1. Džordžs Ulrihs (George Ulrich), Global Campus of Human Rightsakadēmiskais direktors; Rīgas Juridiskās augstskolas viesprofesors, valdes loceklis
2. Lisa Berga (Lisa Berg), Yara International ASA cilvēktiesību vadītāja
3. Gabriela Hollija (Gabrielle Holly), Dānijas Cilvēktiesību institūta vadošā padomniece
4. Rodžers Brenigins (Roger Branigin), Enact Sustainable Strategies vecākais padomnieks
5. Beāta Faracika (Beata Faracik), Polijas Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību institūta vadītāja

Jautājumu un atbilžu sadaļa

1. Džordžs Ulrihs (George Ulrich), Global Campus of Human Rightsakadēmiskais direktors; Rīgas Juridiskās augstskolas viesprofesors, valdes loceklis
2. Lisa Berga (Lisa Berg), Yara International ASA cilvēktiesību vadītāja
3. Gabriela Hollija (Gabrielle Holly), Dānijas Cilvēktiesību institūta vadošā padomniece
4. Rodžers Brenigins (Roger Branigin), Enact Sustainable Strategies vecākais padomnieks
5. Beāta Faracika (Beata Faracik), Polijas Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību institūta vadītāja
6. Sarmīte Ozola, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” Korporatīvās vadības un stratēģijas daļas vadītāja

Visi pasākuma video skatāmi arī angļu valodā mūsu Youtube kontā.

Pasākums bildēs (autore Dace Znotiņa)