Cik spēcīgu tiesībsargu vēlas valdība?

Šodien, 8.augustā, Ministru kabinets vērtēs, vai atbalstīt Tiesībsarga biroja stiprināšanu. Līdz šim Finanšu ministrija “zaļo gaismu” devusi tikai 7,8 tūkstošiem no papildus pieprasītajiem 162 tūkstošiem latu, lai Tiesībsarga birojs varētu nodrošināt likumā noteiktās pamatfunkcijas. Sēdē piedalīsies arī tiesībsargs Juris Jansons. 

Tiesībsarga birojs sagatavojis papildu finanšu pieprasījuma pieteikumu astoņiem pasākumiem kopumā par 162 tūkstošiem latu 2014.gadam un 157 tūkstošiem latu turpmākajam periodam.

Finansējums nepieciešams, lai nodrošinātu Tiesībsarga biroja pieejamība reģionos, veidojot mobilās grupas klientu apkalpošanai, pastiprinātu pārraudzību sociālo un ekonomisko tiesību jomā, labas pārvaldības un vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanā, informētu un izglītotu sabiedrību par tās tiesībām, turpinātu monitoringa vizītes, paplašinātu izpētes darbu un analīzi cilvēktiesību jomā un paaugstinātu Tiesībsarga biroja darbinieku kompetenci.

Tiesībsargs uzsver, ka Ministru kabinetam iesniegtais Tiesībsarga biroja papildu budžeta pieprasījums neietver jaunas aktivitātes, bet ir vērsts uz Tiesībsarga likumā noteikto biroja pamatfunkciju īstenošanu.

Šobrīd biroja administratīvā kapacitāte neļauj vairs pilnvērtīgi veikt Tiesībsarga likumā noteiktās funkcijas, pieaug kavēto pārbaudes lietu skaits. Šī gada 1. pusgadā ir 47 pārbaudes lietas, kurām izskatīšanas termiņš ir vairāk nekā gads.

2013.gadā Tiesībsarga biroja budžets ir 681 tūkstotis latu, no kuriem 22 tūkstoši latu ir pašu ieņēmumi par telpu īri. Tiesībsarga birojs ir spiests iznomāt daļu telpu, lai daļēji segtu iestādes uzturēšanas izdevumus, un piesaistīt ārvalstu sadarbības partneru finansējumu Tiesībsarga likumā noteikto funkciju un uzdevumu izpildei. 2012.gadā biroja budžets, piesaistot vairākus fondus un ārvalstu finansējumu, bija 713 tūkstoši latu. Krīzes rezultātā Tiesībsarga biroja budžets tika samazināts par 57% – no 1,2 miljoniem latu 2008.gadā līdz 558 tūkstošiem latu 2010.gadā.

Tiesībsargs demokrātiskā valstī ir uzskatāms par “tautas pilnvaroto” attiecībās starp privātpersonu un valsts pārvaldi. Kā uzsvēris bijušais LU Juridiskās fakultātes dekāns, profesors Zigurds Mikainis: “Būtībā ombuds, ombuda sistēma ir valsts radīts cilvēku, indivīdu, pilsoņu pamattiesību aizstāvis, garants pret valsts varas, tās ierēdņu patvaļu, nepareizu administrēšanu.[..] Tā galvenais uzdevums ir indivīdu aizsardzība pret valsts institūciju ierēdņiem.”

Primārais, lai Tiesībsarga institūciju varētu efektīvi īstenot savas funkcijas un būtu starptautiski un iekšēji atzīta, ir nevis institūcijas nosaukums, bet neatkarība no visiem trim varas atzariem, kuru darbības izvērtējumu tiesībsargs veic. Eiropas Padomes Parlamentārā Asambleja rekomendācijā 1615 (2003) ir atzinusi, ka ombuda institūcijas budžetam ir izšķirošā nozīme institūcijas efektivitātes un neatkarības nodrošināšanā.

Latvijas valdība jau 2011.gada maijā informēja ANO Cilvēktiesību Padomi par Tiesībsarga biroja kā ombuda institūcijas atbilstību ANO Parīzes principiem par nacionālo cilvēktiesību aizsardzības institūciju statusu un darbību. Taču Parīzes principi paredz arī adekvāta finansējuma nodrošināšanu birojam un tā pieejamību visai sabiedrībai.Uz nepieciešamību piešķirt Tiesībsarga birojam pietiekamu finansējumu, lai tas pilnībā atbilstu ANO Parīzes principiem, ir norādījušas vairākas ANO dalībvalstis, vērtējot Latvijas ziņojumu par cilvēktiesību ievērošanu.

Biroja darbība vairāku gadu garumā tikusi ierobežota veicot tikai primāri nepieciešamus pasākumus, bet neīstenojot pilnā apmērā Tiesībsarga likumā noteiktās funkcijas un uzdevumus. Jāpiebilst, ka Latvijā, atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm, ir tikai viena tiesībsarga jeb ombuda institūcija, kuras funkcijās ietilpst gan dažāda veida cilvēktiesību, gan visu personu grupu cilvēktiesību aizsardzība un labas pārvaldības principa nodrošināšana – tādejādi Tiesībsarga biroja darbība aptver ļoti plašu un daudzējādu jautājumu loku, kuru kvalitatīvai īstenošanai nepieciešami adekvāti resursi un personāls.

Salīdzinājumam citu valstu tiesībsargu jeb ombudu institūciju 2013.gada budžets: Lietuvā767 760 Eur (2 742 000 LTL), Igaunijā 2 069 308 Eur, Dānijā 8 400 000 Eur, Islandē 936 700 Eur, Somijā 5 515 379 Eur.