Tiesībsargs atbild
Diskriminācijas jēdziens medijos: plaši izplatīts, tomēr ne vienmēr lietots pareizā nozīmē
Pētījums par diskriminācijas jēdziena lietojumu medijos parāda, ka diskriminācijas jautājumi Latvijā ir daudzpusīgi un izplatīti. Taču pats diskriminācijas jēdziens bieži tiek lietots nepareizā kontekstā – gadījumos, kas nav uzskatāmi par diskrimināciju, bet gan raksturo cilvēka neapmierinātību ar notiekošo. Tomēr ne vienmēr neapmierinātība nozīmē arī diskriminācijas pārkāpumu.
Izpēte veikta par publikācijām medijos, kas notikušas laikā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 30. jūnijam. Tās mērķis bija izprast medijos pieminētās diskriminācijas veidus latviešu, krievu un angļu valodās un šīs tematikas atspoguļojumu. Pētījumā analizētas diskriminācijas jēdziena tendences, atbilstoši diskriminācijas pamatiem tādās tēmās kā dzimums, vecums, tautība, valoda, reliģiskā pārliecība, pavisam aplūkojot 18 kritērijus. Kopumā pārskata periodā izvēlētajos avotos diskriminācijas tēmas minētas 13 088 materiālos, no kuriem kā derīgi analīzei atlasīti 8 392 materiāli.
Diskriminācija jēdziena lietojuma saturs
Izpēte rāda, ka visbiežāk rakstiskajos medijos pieminētais diskriminācijas kritērijs ir “cita tēma” (2 301 reizes), kurā iekļauti dažādi diskriminācijas gadījumi, kas neatbilst citām konkrētām kategorijām. Šajā sadaļā bieži apspriesta diskriminācija attiecībā uz kāda cilvēka pazemošanu internetā, liekā svara pieminēšanu u.c. Šie dati parāda, ka mediji diskriminācijas jēdzienu izmanto arī tajos gadījumos, kad pēc būtības tādi nav.
Otra visbiežāk minētā tēma ir dzimuma diskriminācija (1 940). Šajā kontekstā īpaši bieži pieminēta Stambulas konvencija, tās ietekme uz dzimumu lomu sadalījumu sabiedrībā un diskusijas par dzimumu vienlīdzību darba tirgū. Medijos šīs tēmas bieži saistīja ar plašākām diskusijām par sociālo lomu ietekmi uz sieviešu un vīriešu izredzēm darba tirgū.
Trešajā vietā pēc pieminējumu skaita (1 452) ir tautības un etniskās izcelsmes diskriminācija. Šī tēma aktualizējās galvenokārt saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu un tās atbalstītāju komunikāciju Latvijā. Medijos daudz runāts par nacionālo identitāti, valodas lietojumu un krievu valodā runājošo iedzīvotāju integrāciju Latvijas sabiedrībā. Tomēr šī tēma nav populārākā, vērtējot sasniegto auditoriju. Visvairāk sabiedrību sasniedza mediju aktivitātes par dzimumu diskrimināciju un jau pieminēto “citu tēmu”. Pēc tam seko tautības un etniskās izcelsmes, seksuālās orientācijas un vecuma tematika.
Visvairāk diskriminācijas terminu lieto mediji latviešu valodā, kam seko krievu un angļu valodās vēstošie mediji. Proti, diskriminācija pieminēta 6 654 latviešu valodā vēstošu mediju materiālos jeb 79,29% no kopējā publicitātes apjoma, krievu valodas medijos reģistrēti pieminējumi 1 590 materiālos (18,95%), bet angļu valodā – 148 materiālos jeb 1,76%. Runājot par mediju veidiem, šo terminu visbiežāk izmantoja tiešsaistes mediji (piemēram, portāli), kam seko ziņu aģentūras, reģionālā prese, nacionālā prese un žurnāli. Šī tendence iezīmējas medijos visās minētajās valodās.
Kādā gaismā diskriminācija atspoguļota?
Ko parāda diskriminācijas tematikas sentiments jeb kādā gaismā šīs tēmas tiek pasniegtas? Mediji latviešu valodā pārliecinoši ir neitrāli (64,85%), mazāk atspoguļojot šos tematus negatīvi (25,37%) un pozitīvi (9,79%). Ar “neitrāls” šīs izpētes kontekstā jāsaprot tādas publikācijas, kurās informācijas saņēmējs pats var pieņemt lēmumu, kā to vērtēt.
Savukārt analizētie mediji krievu un angļu valodā ar diskrimināciju saistītos tematus mazākā mērā pasniedz neitrāli nekā to dara latviešu mediji – attiecīgi 52,55% un 50,67%. Krievu un angļu valodas mediji izceļas arī ar negatīvāku tematikas atspoguļojumu nekā mediju latviešu valodā. Proti, negatīvā tonī diskriminācija atspoguļota 39,93% gadījumu (medijos krievu valodā) un 33,33% (medijos angļu valodā). Pētījumā iezīmējas vēl viena būtiska tendence – strauji pieaug negatīvs tonis informācijas pasniegšanā tādos diskriminācijas kritērijos kā valoda (45,61%), pilsonība un valstiskā piederība (38,78%), pasaules uzskati (42,98%) un dienesta stāvoklis (46,25%).
“Kopumā izpēte atklāj, ka diskriminācijas tēmas Latvijā ir daudzpusīgas un sabiedrībā aktuālas. Īpaši tādās jomās kā dzimumu vienlīdzība, valodas politika un attiecībās starp dažādu tautību cilvēkiem. Šīs tēmas ne tikai atklāj problēmas, bet arī izgaismo nepieciešamību pēc taisnīguma un vienlīdzīgām iespējām visiem. Pētījums skaidri parāda, ka diskriminācija joprojām ir izteikta problēma dažādās sabiedrības jomās, un tās mazināšanai ir nepieciešami ilgtermiņa pasākumi, iesaistot visus atbildīgos. Diskriminācija bieži vien maldīgi tiek jaukta ar neapmierinātību par attiecīgo jautājumu. Būtiski uzsvērt, ka diskriminācijas gadījumā atšķirīga attieksme pret kādu cilvēku ir saistīta ar konkrētu kritēriju, piemēram, tautību, valodu vai kādu citu,” norāda Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja Anete Ilves.
Pētījumu tiesībsarga uzdevumā veica nacionālā informācijas aģentūra “LETA”.