Tiesībsargs atbild
Diskusija par agresīvu rīcību interneta vidē pret atpazīstamām sievietēm Latvijā
Latvijas Republikas Satversmes 100. pants aizsargā tiesības uz vārda brīvību. Vārda brīvības un sabiedrības tiesību uz informāciju priekšnoteikums ir vide, kurā cilvēki jūtas brīvi pildīt savus darba pienākumus un izteikties par sabiedrībā nozīmīgiem jautājumiem. Saskaroties ar kibervardarbību, personas var atturēties no viedokļa paušanas, kas apdraud gan vārda brīvību, gan demokrātijas pamatprincipus.
Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome 2024. gada 14. maijā pieņēma direktīvu (ES) 2024/1385 par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu. Direktīvas 17. apsvērums konkrēti pievēršas kibervardarbībai, uzsverot, ka tā īpaši ietekmē politiķes, žurnālistes un cilvēktiesību aizstāves. Kibervardarbība ne tikai apgrūtina sieviešu iesaistīšanos sabiedrības procesos, bet arī mazina dzimumu līdztiesību. Savukārt 25. apsvērums uzsver, ka interneta un sociālo mediju izmantošanas pieaugums pēdējos gados ir veicinājis sabiedrības kūdīšanu uz vardarbību un naidu, tostarp dzimumu jautājumos. Naida runas izplatību digitālajā vidē pastiprina šķietamā anonimitāte un nesodāmības sajūta. Sievietes bieži kļūst par seksistiska naida mērķi tiešsaistē, kas var pāraugt naida noziegumos arī ārpus interneta. Atvēsinošu efektu vārda brīvības attīstībai rada vēršanās pret žurnālistiem, kas jo īpaši skar sievietes žurnālistes. Tādējādi nepieciešami visaptveroši un iekļaujoši pasākumi, tostarp nesodāmības kultūras izskaušanai, lai efektīvāk cīnītos pret draudiem un uzbrukumiem pret sievietēm interneta vidē.
Diskusijā ar praktisku piemēru analīzi tiks aplūkota agresīvas rīcības interneta vidē ietekme uz dažādu cilvēktiesību ievērošanu, kā arī analizēta esošo tiesību aizsardzības mehānismu pieejamība un piemērotība personas tiesību aizsardzībai.
Diskusija veidota četrās daļās:
1. Agresijas internetā izpausmes Latvijā: situācijas analīze un atspoguļojums
- Agresīvas rīcības internetā ietekme uz vārda brīvību un dzimumu līdztiesību– Kristīne Pakārkle, Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juridiskā padomniece
- Agresīva rīcība pret žurnālistēm interneta vidē – Anita Brauna, Latvijas Radio galvenā redaktore
2. Dzimtes loma agresijas izpausmēs interneta vidē
- Agresijas mehānismi un vārda brīvības apdraudējums – Gundars Bergmanis-Korāts, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadošais pētnieks
- Agresīva rīcība pret sabiedrībā atpazīstamām sievietēm un vardarbība Latvijā – Zane Linde-Ozola, sociālantropoloģe, Latvijas Universitātes docente.
3. Agresīva rīcība internetā: rīcības stratēģijas un to efektivitāte
- Tiesību aizsardzības mehānismi, saskaroties ar agresīvu rīcību interneta vidē – Kristīne Pakārkle, Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juridiskā padomniece
- Valsts policijas loma privātpersonas tiesību aizsardzībā – Renārs Dreijers, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Reaģēšanas vadības biroja Reaģēšanas metodisko funkciju nodaļas galvenais inspektors.
4. Noslēgums – kopsavilkums un atvērta saruna par rīcības stratēģiju pilnveidi.
Kad: Trešdien, 2024. gada 27. novembrī plkst. 13.00 -15.00
Kur: klātienē Tiesībsarga biroja 4. stāvā, Baznīcas ielā 25, Rīgā
Moderatore: Laura Lapiņa, Tiesībsarga biroja Pilsonisko un Politisko tiesību nodaļas juridiskā padomniece
Dalība pasākumā ir bez maksas, bet ar iepriekšēju reģistrāciju tiešsaistē līdz 25. novembrim. Vietu skaits ir ierobežots, dalība tiks apstiprināta pirmajiem 40 reģistrētajiem dalībniekiem.
* Reģistrējot savu dalību konferencē, Jūs apliecināt piekrišanu savu personas datu apstrādei, kā arī tam, ka pasākuma laikā varat tikt filmēts/filmēta un fotografēts/fotografēta.
* Informācija par personas datu apstrādi pieejama Tiesībsarga biroja privātuma politikā