Jaunā grupu māju pakalpojuma attīstībā cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir svarīga vienota izpratne un sadarbība

Cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem domātais grupu mājas pakalpojums nedrīkst tikt veidots pēc vecā institucionālās aprūpes modeļa tikai mazākā izmērā. Šim pakalpojumam jāsniedz iespēju iemītniekiem dzīvot cieņpilnu dzīvi un saņemt nepieciešamo individuālo atbalstu. Par to vienisprātis ir Tiesībsarga biroja, Labklājības ministrijas, plānošanas reģionu un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Latvija ir pievienojusies to valstu saimei, kas cilvēkiem ar invaliditāti, tajā skaitā cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, aprūpes pakalpojumu cenšas mainīt no līdz šim ilgstoši pastāvošās institucionālās aprūpes jeb dzīves ilgstošas sociālās aprūpes centros uz sabiedrībā balstītiem atbalsta pakalpojumiem. Tas nozīmē, ka šādi cilvēki ar speciālistu individuālu atbalstu varētu dzīvot patstāvīgu dzīvi kā ikviens sabiedrības loceklis. Šo 2015. gadā uzsākto procesu sauc par deinstitucionalizāciju.

Saskaņā ar pirms 7 gadiem uzņemto apņemšanos līdz 2023. gada izskaņai patstāvīga dzīve ārpus ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas jāuzsāk 700 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Lai pārrunātu pirmo veiksmīgi izveidoto sabiedrībā balstīto grupu mājas pakalpojumu saturu, marta sākumā tikās Tiesībsarga biroja, Labklājības ministrijas, plānošanas reģionu un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Diskusijas dalībnieki vienojās, ka regulāras savstarpējās sarunas ir jāturpina, lai iespējami veiksmīgāk attīstītu sabiedrībā balstītus pakalpojumus.

“Tiesībsarga ieskatā gan savstarpējā sadarbība, gan vienota izpratne par sabiedrībā balstītu pakalpojumu atbilstību jaunākajiem cilvēktiesību standartiem ir fundamentāli nozīmīga, lai pārvarētu ikvienu izaicinājumu, kas varētu likt šķēršļus ceļā uz to attīstību un ilgtspēju,” uzsver biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska.

Kopš Latvija ir pievienojusies ANO konvencijai par cilvēku ar invaliditāti tiesībām arvien vairāk tiek runāts par sabiedrībā balstītiem pakalpojumiem, nevis dzīvi institucionālā aprūpē. Diemžēl Latvijā arvien sociālās aprūpes centros dzīvo vairāk nekā 4500 cilvēki^[1], kuriem ar lielāku vai mazāku atbalstu būtu tiesības dzīvot sabiedrībā.  

Labklājības ministrija jau kopš 2015. gada sadarbībā ar Latvijas plānošanas reģioniem un pašvaldībām īsteno Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzfinansētu projektu ar mērķi attīstīt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus pašvaldībās. Proti, lai ikviens cilvēks varētu dzīvot mājās, ģimeniskā vidē, saņemot nepieciešamo atbalstu savā pašvaldībā.

Šogad ES struktūrfondu līdzfinansētais projekts noslēgsies, tādējādi Tiesībsarga biroja pārstāvji jau 2022. gada otrajā pusē apsekoja vairākas jaunizveidotās grupu mājas. “Atzinīgi vērtējam tās pašvaldības, kas uzdrīkstējās un arvien veido jaunus pakalpojumus. Tas liecina par pašvaldību izpratni, ka pakalpojums visvairāk ir nepieciešams iedzīvotājiem un viņu ģimenēm. Prieks, ka ir šādi labās prakses piemēri, tomēr pārbaudes vizītēs redzējām arī pa kādam ne tik veiksmīgam risinājumam,” piebilst I. Rezevska.

Kā pirmos pozitīvos piemērus var minēt Saldus un Aizkraukles grupu mājas.

Tiesības dzīvot sabiedrībā ir vienas no fundamentālām un neatņemamām cilvēktiesībām. Tas nozīmē, ka tās piemīt ikvienam neatkarīgi no rases, tautības, reliģiskās pārliecības vai veselības stāvokļa. Jo īpaši tiek uzsvērts katras valsts pienākums nodrošināt šādas tiesības cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem un psihiskām saslimšanām. Ikvienam cilvēkam ir jābūt iespējai pašam lemt par savu dzīvi, izdarīt izvēli, kā dzīvot, ko darīt, kā iekārtot vidi sev apkārt, lemt par savām ikdienas aktivitātēm un vajadzībām.

Kas ir deinstitucionalizācija?

Deinstitucionalizācija (DI) ir pakalpojumu sistēmas izveide, kas sniedz cilvēkam, kuram ir ierobežotas spējas sevi aprūpēt, nepieciešamo atbalstu, lai viņš spētu dzīvot mājās vai ģimeniskā vidē.

Deinstitucionalizācija projekta veidā Latvijā ilgst no 2015. līdz 2023. gadam. ES piešķīra finansējumu deinstitucionalizācijas procesa īstenošanai.

DI ir jānovērš situācija, ka cilvēkam ir jāpārceļas uz dzīvi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, jo nav pieejams nepieciešamais atbalsts dzīvesvietā jeb sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi. 

[1] LM dati, pieejams: https://www.lm.gov.lv/lv/par-2021-gadu