Kā pašvaldības nodrošina ar mājokli personas pēc ieslodzījuma
Tiesībsarga birojs ir aptaujājis Latvijas pašvaldības ar mērķi noskaidrot, vai mājokļa jautājuma risināšanas gaita no ieslodzījuma atbrīvotajām personām ir tik ilgstoša, ka šī iemesla dēļ personas ir spiestas atkārtoti izdarīt noziegumus, jo nav šaubu, ka pastāvīga dzīvesvieta personai ir viens no galvenajiem resocializācijas līdzekļiem.
Aptaujas rezultāti liecina, ka vidējais īres piedāvājumu izteikšanas laiks ir no viena līdz diviem mēnešiem, lielākajās pilsētās tas ir ilgāks. Tomēr 38% no atbildes sniegušajām pašvaldībām norādīja, ka īres piedāvājumi tiek izteikti pat vienas dienas līdz vienas nedēļas laikā.
Savukārt visai neliels ir to personu skaits (4%), kas nesagaida mājokļa jautājuma risināšanu ar pašvaldības palīdzību un izdara jaunu noziegumu, tomēr jāatzīmē, ka tie ir tikai pašvaldību zināmie dati, jo lielākoties to rīcībā nav informācijas par personu atgriešanos ieslodzījumā.
Kā būtisks apstāklis jāuzsver, ka pretēji pastāvošajam uzskatam, personām pēc ieslodzījuma tiek piedāvātas visu labiekārtotības līmeņu dzīvojamās telpas, t.sk., labiekārtotas ar visām ērtībām.
Apkopojot aptaujas datus, tiesībsargs secina, ka pašvaldības palīdzība mājokļa jautājuma risināšanai personām pēc ieslodzījuma tiek sniegta savlaicīgi, un tās ilgums neierobežo personas tiesības uz mājokli. Fakts, ka vairums personu atsakās lietot pagaidu dzīvojamās telpas vai apmesties patversmē līdz palīdzības saņemšanai, ir katra patstāvīgs lēmums.
Sagatavotais ziņojums par mājokļa jautājuma risināšanu personām pēc ieslodzījuma pieejams: http://www.tiesibsargs.lv/lv/pages/petijumi-un-publikacijas/gadazinojumi/specialie-zinojumi