Kas sedz valstij piekritīgas bezmantinieka mantas apsaimniekošanas izmaksas?

3 gadi un 7 mēneši bija nepieciešami valstij, lai tā beidzot saņemtos un samaksātu par valstij piekritīgas bezmantinieka mantas – dzīvokļa – apsaimniekošanas izdevumus un komunālos maksājumus kopā LVL 754.00 jeb 1073 eiro. Līdz tam ilgstoši “futbolējot” apmaksas pienākumu no vienas ministrijas uz citu. Pēc personas nāves, ja aizgājējam nav mantinieku, nelaiķa manta ir piekritīga valstij jeb nonāk valsts īpašumā.

2013.gadā Tiesībsarga birojā vērsās dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība (DZĪKS) no Valmieras, norādot, ka neviena iestāde nav apņēmusies samaksāt valstij piekritīgas bezmantinieka mantas – dzīvokļa īpašuma – apsaimniekošanas pakalpojumu izdevumus un komunālos maksājumus LVL 754.00 apmērā par laika periodu no 2010.gada 26.janvāra līdz dienai, kad no valsts Valmieras pilsētas pašvaldība pārņēma to savā īpašumā – 2011.gada 4.novembrī.

Par valstij piekritīgu bezmantinieka mantas komunālo maksājumu un apsaimniekošanas pakalpojumu izdevumu segšanu no brīža, kad minētie īpašumi tiek atzīti par valstij piekritīgiem, ir atbildīga Latvijas Republika, un pienākums norēķināties par minētajiem pakalpojumiem ir tām valsts pārvaldes iestādēm, kuras attiecīgajā laika posmā valsts vārdā rīkojās ar konkrētajiem īpašumiem.

Tiesībsargs aicināja Valsts ieņēmumu dienestu un VAS “Privatizācijas aģentūra” savstarpēji vienoties par iepriekšminēto izdevumu samaksu DZĪKS. Laika posmā, kad izveidojās minētais parāds, Valsts ieņēmumu dienests bija tā institūcija, kas pieņēma valstij piekritīgo bezmantinieka mantu un bija atbildīga par mantas neskartību un saglabāšanu no tās pieņemšanas brīža līdz nodošanai realizācijā, nodošanai bez maksas vai iznīcināšanai.[1] Savukārt VAS “Privatizācijas aģentūra” no tās rezerves fondā paredzētajiem līdzekļiem veic valstij piekritīgās bezmantinieka mantas pārvaldīšanas, maksas par sniegtajiem pakalpojumiem segšanu.[2]

Veicot atzinumā sniegto rekomendāciju izpildes kontroli, tiesībsargs noskaidroja, ka valsts pārvalde šajā gadījumā veikusi īstu sliktas pārvaldības paraugstundu, futbolējot atbildību no vienas iestādes otrai: iesaistoties VID, Finanšu ministrijai, Privatizācijas aģentūrai un Ekonomikas ministrijai. Situācija guva atrisinājumu vien tad, kad tiesībsargs 2015.gada augustā vērsās pie Ministru prezidentes. Ekonomikas ministrija, izpildot Ministru kabineta rīkojumu, 2016. gada aprīlī visbeidzot veica rīkojumā norādītās summas pārskaitījumu uz DZĪKS norādīto norēķinu kontu.

Šobrīd līdzīgos gadījumos šādai sliktai pārvaldībai nevajadzētu atkārtoties, jo kopš 2013.gada gadījumu risināšanā iesaistīti zvērināti tiesu izpildītāji, savukārt Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju jāizstrādā un līdz 2016.gada 1.jūlijam Ministru kabinetā jāiesniedz priekšlikumi tiesiskam regulējumam par valstij piekritīgās bezmantinieka un bezīpašnieka mantas pārvaldīšanas izdevumu segšanu par laikposmu no notariālā akta saņemšanas dienas Valsts ieņēmumu dienestā līdz mantas atsavināšanai, ja Valsts ieņēmumu dienests pēc notariālā akta saņemšanas ir informējis valsts akciju sabiedrību “Privatizācijas aģentūra” par valstij piekritīgo bezmantinieka vai bezīpašnieka mantu, bet aģentūra nav veikusi darbības valstij piekritīgās bezmantinieka vai bezīpašnieka mantas pārņemšanai savā valdījumā.^[1]