Komentārs par iespējamiem ierobežojumiem sievietēm sabiedriskās vietās nēsāt musulmaņu burku

Satversmes 99.pants noteic domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Vienlaikus Satversmes 116.pants paredz iespēju ierobežot reliģiskās pārliecības paušanu, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

Tiesībsargs vērš uzmanību, ka “reliģijas brīvība ir ierobežojama, lai varētu samierināt dažādu reliģiju piekritēju un grupu kontroversiāli pretējus uzskatus. Valstī, kas sevi deklarē par demokrātisku, ir jāpieņem, ka, vairākām reliģijām pastāvot līdzās, reliģijas brīvības izpausmes var pakļaut zināmiem samērīgiem ierobežojumiem. Tas ir nepieciešams, lai saskaņotu dažādu reliģisku grupu intereses un nodrošinātu cieņu pret ikvienas personas pārliecību.” (Autoru kolektīvs zin. vad. prof. R.Balodis. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. 337.lp).

Turklāt Eiropas Savienības valstīs nav vienprātības attiecībā uz atļauju sievietēm nēsāt musulmaņu burku sabiedriskās vietās. Piemēram, Francijā un Beļģijā ir aizliegta šāda apģērba nēsāšana sabiedriskās vietās. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2014.gada 1.jūlija spriedumā S.A.S. pret Franciju ir atzinusi, ka Francijas normatīvajos aktos noteiktais ierobežojums sievietēm sabiedriskās vietās nēsāt musulmaņu burku, ir uzskatāms par tiesisku.