Kompensācija par bērnu interešu izglītību nebūtu jāapliek ar nodokli
Tiesībsargs aicina Saeimu veikt grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, lai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiktu aplikta pašvaldības kompensācija vecākiem par bērnu pirmsskolas, pamata, vidējās, profesionālās ievirzes vai interešu izglītību. Šobrīd esošā prakse (aplikšana ar nodokli), tiesībsarga ieskatā, nav atbilstoša bērnu interesēm. Kā alternatīvs risinājums varētu būt pašvaldību savstarpējie norēķini, un šajā gadījumā vecākiem nebūtu vispirms pašiem jāsamaksā par bērna interešu izglītību un pašvaldībai pēc tam jākompensē.
Raksturosim situāciju ar piemēru:
Annas vecāki par bērna mūzikas skolu pilsētā X samaksā 100% maksu, bet viņas dzīvesvietas pašvaldība Y viņiem atlīdzina 77% no maksas, ieturot iedzīvotāju ienākuma nodokli 23% apmērā. Savukārt, ja pašvaldības veiktu savstarpējos norēķinus, vecākiem par mūzikas skolu nebūtu jāmaksā vispār.
Minēto nepilnību tiesībsargs konstatēja, izskatot iesniegumu par vienas pašvaldības līdzfinansējuma aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli par citā pašvaldībā iegūto profesionālās ievirzes izglītību. Pašvaldības saistošajos noteikumos teikts: “pašvaldība tās iedzīvotājiem līdzfinansējumu par citu pašvaldību dibināto izglītības iestāžu profesionālās ievirzes izglītības akreditētu programmu apguvi, pēc atbilstošo maksājumu saņemšanas, izmaksā, pārskaitot to uz izglītojamā likumiskā pārstāvja iesniegumā norādīto kredītiestādes norēķinu kontu, no izmaksājamās summas ieturot iedzīvotāju ienākuma nodokli normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā.”
Lai arī pašvaldībām nav pienākuma līdzfinansēt iedzīvotāju izglītību citās pašvaldībās, tomēr tās, kuras izvēlas šādi rīkoties, pēc būtības gādā par savu iedzīvotāju izglītību. Tiesībsargam nav izprotams, kāpēc pašvaldības sniegtais līdzfinansējums (pēc būtības izdevumu kompensācija vecākiem) par tās teritorijā deklarēto bērnu profesionālās ievirzes izglītības iegūšanu citā pašvaldībā būtu jāapliek ar iedzīvotāju ienākumu nodokli. Tiesībsargs saņēmis arī Finanšu ministrijas skaidrojumu, ka saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu fiziskās personas saņemtais līdzfinansējums konkrētajā situācijā (likumos un Ministru kabineta noteikto normu ietvaros) ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tiesībsargs uzskata, ka tas neatbilst bērna interesēm un tāpēc likums ir jāgroza.
“Mūsu ieskatā pašvaldības līdzmaksājuma par bērnu iegūto izglītību aplikšana ar iedzīvotāju ienākuma nodokli nav bērnu interesēm atbilstoša prakse. Ieguvumi, proti, papildu līdzekļi valsts budžetā neatsver finansiālu zaudējumu ģimenēm, kuras vēlas nodrošināt savus bērnus ar interešu izglītību vai profesionālas ievirzes izglītību. Pēc būtības kompensācija, kas tiek izmaksāta vecākiem par viņu bērnu izglītošanu, nevar tikt uzskatīta par vecāku ienākumu, jo vecāki šo naudas summu ir novirzījuši bērna izglītošanai,” norāda Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.
Ko paredz likums un ANO konvencija
Jāpiebilst, ka Saeima likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir paredzējusi vairākus gadījumus, kad līdzmaksājums vai cita veida kompensācija ar nodokli netiek aplikti[1]. Ņemot vērā bērnu interešu prioritātes principu[2], kā arī bērna tiesības uz izglītību[3], valstij nevajadzētu aplikt ar nodokli pašvaldības izmaksāto kompensāciju par bērnu izglītošanu.
Arī ANO Bērnu tiesību konvencija noteic bērna interešu prioritāti, kas uzliek dalībvalstīm pienākumu jebkura ar bērnu saistīta jautājuma izlemšanā pirmām kārtām maksimāli ievērot tieši bērna intereses. Savukārt Satversmes tiesa ir sniegusi skaidrojumu, ka bērna tiesību un interešu prioritāte nozīmē to, ka ne vien tiesai un citām institūcijām savi lēmumi jāpieņem, ievērojot bērnu tiesības un intereses, bet arī tiesību aktu pieņēmējiem normatīvie akti jāpieņem vai jāgroza, aizsargājot bērna tiesības un intereses iespējami labākajā veidā.[4]
[1] Piemēram, vietējās pašvaldības līdzfinansējums nekustamā īpašuma pieslēgšanai centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, atbalsts izmaksu segšanai azbesta atkritumu apsaimniekošanas nodrošināšanai mājsaimniecībām šīfera jumtu un siltumizolācijas materiālu nomaiņas gadījumā, mācību maksa, ko darba devējs apmaksājis par darbinieka studijām augstākās izglītības iegūšanai, stipendijas u.c.
[2] Bērnu tiesību konvencijas 3.pants un Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.pants.
[3] Bērnu tiesību konvencijas 28. pants un Bērnu tiesību aizsardzības likuma 11.pants.
[4] Satversmes tiesas 2008. gada 12. februāra spriedums lietā Nr. 2007-15-01, 5.punkts.