Lai izmantotu tiesības pulcēties, ir jāievēro valstī noteikta kārtība

Ikvienam ir tiesības pulcēties un izteikt savu viedokli, bet, lai šīs tiesības realizētu, ir jāievēro valstī noteikta kārtība, piesakot kādu no pulcēšanās brīvības formām atbilstoši likumam “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”. 

Tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos, līdzīgi kā tiesības uz vārda brīvību, ir viena no demokrātiskas sabiedrības pamatvērtībām. Latvijā tiesības uz vārda brīvību ir nostiprinātas Satversmes 100. pantā, bet tiesības uz pulcēšanos brīvību – Satversmes 103. pantā. Lai arī tiesībām uz pulcēšanās brīvību ir pastāvīga daba, Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir norādījusi, ka vārda brīvības īstenošanas nodrošināšana ir viens no pulcēšanās brīvības mērķiem. Arī doktrīnā atzīts, ka miermīlīga pulcēšanās brīvība ietilpst vārda brīvības ietvaros, jo vārda brīvības īstenošana ir viens no pulcēšanās mērķiem. Šajā aspektā pulcēšanās brīvība vērtējama kā vārda brīvības turpinājums.

Pielikumā pievienota tiesībsarga vēstule nodibinājumam “Tautas varas fronte”.