Ļaut tiesībsargam iepazīties ar krimināllietas materiāliem tiesībsargājošās iestādes grib nelabprāt

Ir neiespējami konstatēt un novērst kriminālprocesa novilcināšanu, spīdzināšanas, saprātīgu tiesāšanās termiņu un citus pārkāpumus, ja tiesībsargājošās iestādes tiesībsargam liedz piekļuvi informācijai par kriminālprocesuāliem lēmumiem vai izmeklēšanas darbībām. Šāda tiesas un prokuratūras attieksme nekliedē sabiedrības aizdomas par pieļautiem cilvēktiesību un labas pārvaldības principa pārkāpumiem kriminālprocesā un iestāžu vēlmi šos pārkāpumus slēpt.

Vakar, 2.oktobra, Saeimas Juridiskās komisijas sēdē tika skatīti grozījumi Kriminālprocesa likumā, tajā skaitā par iespēju precizēt Kriminālprocesa likuma 375.panta pirmo daļu un tiesībsargu iekļaut to personu lokā, kuram ir tiesības iepazīties ar krimināllietā esošiem materiāliem. Saeimas Juridiskā komisija šo iniciatīvu nenoraidīja, bet pret to strikti iebilda Augstākās tiesas un Ģenerālprokuratūras pārstāvji. Grozījumi ļautu izvairīties no situācijas, kurās kriminālprocesa virzītāji subjektīvu motīvu vadīti liedz tiesībsargam iepazīties ar krimināllietā esošiem materiāliem, neskatoties uz to, ka Tiesībsarga likums jau šobrīd šādas tiesības tiesībsargam nosaka.

Tiesībsarga birojā tiek saņemtas iedzīvotāju sūdzības, kurās personas norāda uz iespējamu kriminālprocesa izmeklēšanas nepamatotu novilcināšanu vai apturēšanu (pārtraukšanu), personas brīvības ierobežošanu, kratīšanas nepamatotību un citiem iespējamiem cilvēktiesību un labas pārvaldības principa pārkāpumiem kriminālprocesa laikā. Tiesībsargs nevar īstenot likuma noteikto funkciju veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību, ja tiesībsargājošās iestādes tiesībsargam liedz informāciju par kriminālprocesā veiktajām izmeklēšanas darbībām. Galvenā atteikuma atruna ir atsaukšanās uz Kriminālprocesa likuma 375.pantu, ka kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ka tiesībsargs nav norādīts to personu sarakstā, kurām ļauts iepazīties ar lietas materiāliem.

Tiesībsargājošo iestāžu vidū jau šobrīd ir dažāda pieeja iepazīstināt vai neiepazīstināt tiesībsargu ar pieprasītajiem materiāliem. Vairākos gadījumos, kad iestādes sniegušas informāciju par kriminālprocesuāliem lēmumiem vai izmeklēšanas darbībām, ir konstatēti cilvēktiesību un labas pārvaldības principa pārkāpumi, kas pēc tam novērsti. Ir arī lietas, kurās nav konstatēti pārkāpumi un tādejādi ir kliedētas personas šaubas par netaisnību.

Tiesībsargs Juris Jansons pauž viedokli: „Tiesībsargājošo iestāžu interesēs būtu rīkoties tā, ka cilvēktiesību un labas pārvaldības principa pārkāpumi tiktu novērsti un netiktu pieļauta to atkārtošanās. Tāpēc nav saprotami atsevišķu iestāžu centieni visu slēpt. Tiesībsargs nevar radīt apdraudējumu kriminālprocesa interesēm, bet tieši pretēji, veicina Kriminālprocesa likuma mērķa sasniegšanu.”

Kriminālprocesa likuma 375.pantā noteikts, ka kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda šajā likumā paredzētajā kārtībā.

Savukārt Augstākās tiesas Senāts jau 2008.gada spriedumā norādīja, ka „Kriminālprocesa likuma 375.panta pirmajā daļā minētais izmeklēšanas noslēpums saprotams nevis kā vispārējs aizliegums pirmstiesas procesā izsniegt krimināllietas materiālus šajā normā neminētām personām, bet gan ir vērsts uz kriminālprocesa mērķa sasniegšanu. Proti, tas dod iespēju procesa virzītājam izlemt, vai lietas materiālu izsniegšana konkrētajā brīdī un konkrētajai personai nekaitē izmeklēšanas interesēm, un vajadzības gadījumā atteikt materiālu izsniegšanu. Tomēr materiālu neizsniegšana kriminālprocesā nevar būt pašmērķis. Ja tas, procesa virzītāja ieskatā, neietekmē procesa sekmīgu virzību, tad materiālu neizsniegšanai nav pamata.”

Tiesībsarga likuma 11.pantā ir noteiktas tiesībsarga uzdevums veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību. Tiesībsargam ir pienākums kontrolēt, kā tiek ievērotas Latvijas Republikas Satversmē un starptautiskajās tiesībās nostiprinātās cilvēktiesību normas. Turklāt saskaņā ar Tiesībsarga likumu tiesībsargam ir tiesības pieprasīt un saņemt bez maksas no iestādes pārbaudes lietā nepieciešamos dokumentus (administratīvos aktus, procesuālos lēmumus, vēstules), paskaidrojumus un citu informāciju. Tas nozīmē, ka likumdevējs tiesībsargam darbības nodrošināšanai ir piešķīris nepieciešamos instrumentus, lai pārbaudes lietas ietvaros varētu iegūt visu nepieciešamo informāciju un izvērtētu, vai konkrētajā gadījumā ir ievērotas cilvēktiesību un labas pārvaldības prasības. Savukārt situācijā, kad tiesībsargājošās institūcijas liedz iepazīties ar materiāliem, kuriem ir būtiska nozīme ierosinātās pārbaudes lietas ietvaros, tiesībsargam tiek ierobežotas tiesības pildīt Tiesībsarga likumā noteiktos uzdevumus.